Panorāma

Tenisiste M.Šarapova pieķerta mildronāta lietošanā

Panorāma

BBC raidījumā diskutēs par Latviju

VID aicina palīgā citas instutūcijas

Pēta iespēju VID darbiniekus pārbaudīt ar melu detektoru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīrīšanos no negodīgiem darbiniekiem pavīd arvien jaunas idejas, kā risināt problēmas. Saeimas Budžeta komisijas sēdē otrdien rosināts VID darbinieku pārbaudē izmantot melu detektoru, kā tas notiek ASV. Uz to vēstniecību Latvijā trešdien plāno doties VID vadītāja Ināra Pētersone, lai pārrunātu līdzīgu iestāžu pieredzi ASV.

Meklējot risinājumus, kā VID juridiski korekti varētu atbrīvoties no negodprātīgiem darbiniekiem, Saeimas deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) Saeimas Budžeta komisijas sēdē  otrdien, 8.martā, interesējās, vai VID plānots ieviest obligātas pārbaudes ar poligrāfu jeb tā saukto melu detektoru gadījumos, kad "šāda uzticamības krīze ir iestājusies".

"Jo Amerikas Savienotajās Valstīs ir 14 federālie dienesti, kuros tas ir kā obligāts priekšnoteikums, un to uzticamību šādi var pārbaudīt. Un uz šīs ekspertīzes pamata var atbrīvot darbiniekus Muitas pārvaldē, tas ir arī Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu dienestā," teica Parādnieks.

Viņaprāt, riskantāko darbinieku pārbaudes ar melu detektoru varētu būt "viens varens instruments, ar kuru salīdzinoši vienkārši ar lielu ticamību noteikt, cik uzticams ir šis darbinieks". "Un tādējādi varbūt mēs ietaupītu daudz vairāk resursus, šos cilvēkus pārbaudot. (..) Tāpēc mēs, likumdevēji, esam, lai šādu instrumentu varbūt Valsts ieņēmumu dienestam dotu," teica Parādnieks.  

VID vadītāja Saeimas Budžeta komisijas sēdē atzina, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) sarunā pagājušajā nedēļā informējusi, ka viņai par ASV pieredzi bijusi saruna ar šo valstu vēstnieci Latvijā.

Trešdien, 9.martā, uz ASV vēstniecību Latvijā plāno doties Pētersone, lai pārrunātu līdzīgu iestāžu pieredzi ASV, kur darbinieku pārbaudei mēdz izmantot arī melu detektoru.

"Man rīt ir [paredzēta saruna] ar vēstniecības konkrētu darbinieku, lai paturpinātu, lai papētītu," Saeimas komisijas sēdē atzina Pētersone.

No dienesta Sabiedrisko attiecību daļas sniegtās informācijas noprotams, ka ASV pieredze melu detektora izmantošanā Latvijas VID netiks izmantota. VID Sabiedrisko attiecību daļā pēc Pētersones izteikumiem Saeimas Budžeta komisijā norādīja, ka "pārbaužu ar poligrāfu izmantošana nav tikusi un netiek nedz vērtēta, nedz pieļauta".

Pētersone Saeimas Budžeta komisijā ari norādīja, ka VID arī pilnveidojot korupcijas risku mazināšanas plānu un pārskatot jaunu darbinieku atlasi. Dienesta vadītāja uzsvēra, ka visu nevar atrisināt tikai pašā VID, un aicināja iesaistīties arī citas institūcijas, piemēram, Valsts kanceleju un ministrijas.

"Vakar mani ļoti pārsteidza viens sižets, es neatceros, kurā no  pārraidēm, kur arī Tieslietu ministrija komentēja: nu tagad gaidiet, par to pašu nelaimīgo Dirnēnu mantojuma apliecību, ka Valsts ieņēmumu dienests un Notāru padome tagad iesniegs priekšlikumus.

Nu tas ir absurds, ka arī to, kas ir saistīts ar notāru darbu, gaida no VID! Nu nevaram mēs visām pudelēm par korķi būt!" teica Pētersone.

VID ģenerāldirektore arī precizēja, ka tā sauktajā melnajā sarakstā, kas iesniegts finanšu ministrei, minēti 29 darbinieki, nevis 173, kā tas daudzkārt izskanējis publiskajā telpā.

Jau ziņots, ka finanšu ministre februāra vidū uzdeva VID tuvāko divu nedēļu laikā sagatavot kā paša dienesta, tā arī Finanšu policijas atbildīgo darbinieku novērtējumu un priekšlikumus par to, kā atbrīvoties no darbiniekiem, par kuru godprātību radušās šaubas.

No dienesta vadītājas Pētersones iepriekš teiktā izriet, ka vispirms "tīrīšana" varētu skart Finanšu policiju, bet pēc tam – arī Muitas policiju un Nodokļu kontroles pārvaldi.

VID Finanšu policijas reputāciju iedragājuši Latvijas Televīzijas raidījumos „De facto” un „Aizliegtais paņēmiens” atklātie fakti. Proti, pārbaudot vairāku Finanšu policijas pārvaldē strādājošo deklarācijas, LTV raidījums “De facto” atklāja, ka vecākais izmeklētājs Roberts Dirnēns no mātes - skolotājas -  saņēmis gandrīz pusmiljonu eiro vērtu mantojumu, tai skaitā – skaidru naudu. Savukārt LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" atklāja, ka Dirnēna ģimenei pieder vērienīgi īpašumi un virkne uzņēmumu, taču naudas izcelsme tajos – neskaidra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti