Vārds, uzvārds, personas kods, dzimums, pilsēta, pasta indekss, iela, tālrunis un e-pasts – visi šie dati par sevi obligāti jānorāda, piesakoties klienta kartei, piemēram, "BENU aptiekas" mājaslapā. Aptieka pieder zāļu lieltirgotavai “Tamro”. Un e-komercijas speciāliste Anna Larionova norāda, ka no iedzīvotājiem lojalitātes kartes izsniegšanai lūdz tikai pamatinformāciju. Tas esot vajadzīgs, lai klientus varētu identificēt un reģistrēt uzņēmuma sistēmā.
„Ja cilvēks negrib aizpildīt kādu informāciju, tad, protams, tā ir viņa izvēle, un personas koda ailītē mēs varam ierakstīt arī čeka numura pēdējos datus, pēdējos ciparus,” saka Larionova.
Iesniegumā neesot norādīts, ka personas kods būtu obligāti jānorāda, skaidro uzņēmuma pārstāve. Taču Latvijas Radio pārbaudīja, ka, aizpildot anketu mājaslapā, neiztikt arī bez personas koda.
„Jūs jau varat tur ievadīt vienkārši kaut kādus ciparus. Mums to vajag vienkārši, lai tam klientam būtu kaut kāds unikāls numurs, lai sistēma varētu viņu identificēt,” uzsver Larionova.
Savukārt lielveikalu tīkli „Rimi” un „Maxima” personas koda otro daļu nelūdz. Dzimšanas datus un vārda dienas datumu varot norādīt, ja klients vēlas saņemt īpašas atlaides šajās dienās, stāsta „Rimi” pārstāve Inga Bite.
„Mums būtībā ir svarīgs tikai cilvēka vārds un kontaktinformācija, kas visbiežāk ir telefona numurs un e-pasts,” norāda Bite.
Cilvēks pats varot izvēlēties, kuru kontaktinformāciju atstāt personalizētu piedāvājumu saņemšanai.
„Un mums nav būtiska, piemēram, dzīvesvietas adrese līdz konkrētam skaitlim. Tas nozīmē, ka mums pietiek apmēram ar dzīvesvietas adresi, kad mēs zinām vismaz pilsētu vai rajonu. Un tā nav nekāda sensitīva sīkāka informācija,” turpina Bite.
Arī „Maxima” nelūdz klienta kartes saņemšanai uzrādīt savu personas kodu, skaidroja uzņēmumā. Pie biežāk uzdotajiem jautājumiem lielveikalu tīkla mājaslapā atrodams arī skaidrojums par to, kāpēc, aizpildot anketu, jāsniedz informācija par personas datiem.
Datu valsts inspekcija ir veikusi pārbaudes par klientu kartēm, kuru izsniegšanai lūdz personas datus. Pārbaužu mērķis bijis noskaidrot, vai pieprasītais datu apjoms bijis adekvāts, stāsta inspekcijas juriskonsulte Katrīna Bērziņa:
„Nereti pakalpojumu sniedzējs, kurš veido šīs klienta kartes, pieprasa par daudz informācijas, kura nebūtu vajadzīga. Tā kā šim pakalpojumu sniedzējam jāpadomā par to, kāda konkrēti informācija viņam ir nepieciešama no šīs personas, lai viņi spētu izsniegt klientu kartes, samazinot pieprasīto datu apjomu.”
Katrīna Bērziņa skaidro, ka prasība norādīt vārdu un uzvārdu ir skaidra. Taču zem jautājuma ir dzīvesvietas adreses pieprasīšana.
„Piemēram, ja dzīvesvietas adrese būs norādāma ar mērķi sniegt kaut kādus komerciālos pakalpojumus, tas ir, sūtīt uz šo adresi paziņojumus, tad, iespējams, šī dzīvesvietas adrese būs jānorāda. Bet, protams, arī tas ir jānorāda šajā pašā anketā, sniedzot dzīves vietas adresi, ka, sniedzot dzīvesvietas adresi, uz šo adresi tiks sūtīti komerciāli paziņojumi,” skaidro inspekcijas juriskonsulte.
Arī tālruņa numurs visbiežāk vajadzīgs, lai piedāvātu kādas akcijas vai sazinātos ar klientu. Taču šajā anketā, kura jāaizpilda klienta kartes iegūšanai, tāpat jānorāda arī tālruņa numura iegūšanas mērķis.
Personas koda vajadzība uzņēmējiem arī ir rūpīgi jāizvērtē, turpina Katrīna Bērziņa.
„Jo personas kods, protams, ir identifikators, kas ir unikāls katrai personai, bet, vai tas būs nepieciešams klienta kartes izsniegšanai, par to arī ir jāpadomā pašam pārzinim, kurš pēc tam vēlāk šos datus glabās un apstrādās,” norāda Bērziņa.
Ja iedzīvotāji uzskata, ka no viņiem lūdz par daudz personas datu, vispirms jāvēršas pie atbildīgā pakalpojuma sniedzēja ar jautājumu par datu iegūšanas mērķi. Datu valsts inspekcijā skaidro, – ja pēc tam cilvēku aizvien māc šaubas par nepamatotu datu pieprasīšanu, pie uzņēmuma jāvēršas rakstveidā.
Datu valsts inspekcijā iedzīvotājus aicina vērsties, ja neizdodas jautājumu atrisināt ar pārzini, un cilvēks aizvien uzskata informācijas pieprasīšanu par nepamatotu vai saskata tajā pārkāpumu.
