Pelēkbrūna piecstāvu māja Blaumaņa ielā ir viena no retajām Rīgā, kurām šogad pieteikts projekts siltināšanai ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. Iedzīvotāji gan renovācijai brieduši vairākus gadus. Iemesls tipisks – panākt, lai divas trešdaļas no mājas iemītniekiem remontam piekrīt, ir grūti.
"Tagad iet piektais gads, kad mēs te ievācāmies. Tad jau tas bija it kā sācies, bet viss ne ar ko parasti nebeidzās," stāsta Mārcis, Blaumaņa ielas mājas iedzīvotājs.
"Te ir cilvēki, kas te dzīvo no padomju laikiem, kuri ir skaidri pateikuši, ka viņu mūžam pietiek un viņus nekas neinteresē. Visi jau arī nav parakstījušies," nosaka Mārcis.
Viņš saka, ka mājā bijis grūtības savākt parakstus siltināšanai.
Mārcim pašam būtiska bijusi ne tikai siltināšana, bet renovācija, kas novecojušo namu padarītu pievilcīgāku. Tagad mājas iedzīvotāji arī vieglāk piekrituši, jo pieejams finansiāls atbalsts. Tas var sasniegt pusi no attiecināmajām izmaksām. Tomēr galvaspilsētā, kur ir vislielākais dzīvojamais fonds, kopš 2007.gada tādā veidā atjaunotas 46 mājas un tagad iesniegti vēl 25 projekti. Rīgas enerģētikas aģentūrā, kas konsultē iedzīvotājus, skaidro, ka galvaspilsētā cilvēki ir salīdzinoši turīgāki, siltumenerģijas tarifs šobrīd ir mazāks kā citās pilsētās, bet kavē arī citi faktori.
"Pirmkārt, vārdu “kredīts” negrib dzirdēt, ja runā par lielākiem darbiem," saka Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras pārstāvis.
"Ir mainījusies arī, acīmredzot, struktūra, kas dzīvo mājās. Bieži vien dzīvokļu īpašnieki nedzīvo savos īpašumos, bet izīrē. Tādos gadījumos šis izīrētājs diez vai ir ieinteresēts investēt," viņš norāda.
Arī visā valstī atjaunošana notiek gausi. Pēdējos gados renovācija bijusi vien 3% māju. Ja stāvoklis ēkā ir kritisks, tā būtu jāatjauno obligāti, taču Ekonomikas ministrijā atzīst, ka, ja tas nenotiek, nekāda soda par to nav. Turklāt, lai gan likums nosaka – pietiktu, ja par kopīgiem ieguldījumiem mājā balso puse plus viens iedzīvotājs, komercbankas, kuras sniedz aizdevumu daļai summas, tomēr gaida stabilāku piekrišanu.
"Mēs vadāmies pēc pēc Dzīvokļu īpašuma likuma interpretācijas. 16.pantā runāts par to, ka dzīvokļu īpašnieki dod pilnvarojumu, kā arī atsauc pilnvarojumu. Likumā teikts, ka ir nepieciešams, lai nobalso 2/3 no visiem dzīvokļu īpašniekiem," norāda Ilze Kukute, “Swedbank” valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja.
Tādējādi rodas situācija, kurā, lai iedzīvotāji savā starpā kopīgi vienotos par ieguldījumu mājā, vajag 50% plus vienu, bet, lai pilnvarotu kādu cilvēku, kas par to visu atbildēs, vajadzēs divas trešdaļas.
Bankas pārstāve arī norāda, ka pazemināt cilvēku skaitu, kam jāsniedz piekrišana, nevajadzētu. Ja piekrišanas proporcija ir zema, ir ļoti liels strīdu risks. Taču vilcināšanās saistīta ne vien ar pašiem iedzīvotājiem. Līdz 2015.gadam valstī pabeidza siltināt 740 mājas. Pēc tam – vairs nevienu. Divi gadi pazuda, Ekonomikas ministrijai cenšoties panākt saskaņojumus ar Eiropas Komisiju.
"Radās sarežģījumi, kas kopumā aizņēma gandrīz divus gadus, diskusijas ar Eiropas Komisiju, ar Finanšu ministriju. Diskusiju rezultātā arī radās pārrāvums. Programma tika uzsākta pagājušā gada nogalē. Tā aktīvi projektus sāka iesniegt šogad," ainu iezīmē Ekonomikas ministrijas ES fondu nodaļas vadītāja Zane Galinska.
"Šobrīd vienkārši tas sākums ir lēns, ir nedaudz cita sistēma, kā bija vecajā plānošanas periodā, ir cits atbalsta sniedzējs," viņa skaidro.
Līdz 2023.gadam iecerēts atjaunot apmēram 1000 ēku, lai gan pagaidām kopumā pieteikta 221. Ministrija neuzskata, ka ar finansējuma apgūšanu radīsies problēmas. Savukārt valstī kopumā siltināšanu gaida 23,5 tūkstoši ēku. Ja tās visas varētu atjaunot, tas izmaksātu ap 5,4 miljardiem eiro.
