Pededzes pagasta Tautas namā šīs puses kolorītu apliecina arī sieviešu deju grupa ar latvisku nosaukumu „Tikai tā”, tās dalībnieces izdejo gan krievu dejas soļus, gan arī pēc brīža, nomainījušas tērpus, dejo, skanot latviešu dziesmai.
Pierobeža jau ir tā, kas veidojusi un nosaka Pededzes dzīvi - stāsta tautas nama vadītāja Tatjana Steklova, rādot šejienes tautas tērpus, kuros ir gan krievu ornamenti, gan latviešu auseklītis, gan arī igauņiem raksturīgā zilā krāsa:
''Mūsu tradīcijas ir veidojušās vēsturiski, tās pat nav ne latviešu, ne krievu. Nu, ir kuras var saukt par krievu tradīcijām, bet tās nāk no setiem, igauņiem, kuri pieņēmuši pareizticību. Mūsu novada teritorijā dzīvo arī latgaļi, latvieši, un mēs no visiem kaut ko nedaudz esam paņēmuši, nu, tādi mēs esam, neparasti.''
Lielākoties te skan krievu valoda, bet Tajana Steklova piebilst, ka cilvēki labi saprot arī latviski un tā arī sazināšanās te notiekot - abās valodās.
Tālāk ar pagastu iepazīstināt apņēmusies bibliotēkas vadītāja Antoņina Girss, krieviete, kura latviešu valodu apguvusi jau no bērnības:
''Tāpēc, ka mēs esam Latvijā! Piemēram, mana meita pilnīgi latviski runā. Tagad jau māk [visi], protams, vienīgi, kas negrib [runāt], bet tādu jau mums maz, skolēni visi tagad mācās latviešu valodā, jo krievu ģimenes sūta latviešu plūsmā mācīties, mēs esam tagad jau integrējušies latviskā vidē.''
Pededzes pamatskolā no septembra mācības tagad ir tikai latviešu valodā. Zinot, cik sāpīgi tiek uztvertas pat vismazākās reformas izglītības jomā, skolas direktorei Selgai Vīberei tiek vaicāts, vai tiešām nebija kaismīgu protestu.
''Vecāku izvēle ir, lai bērni tālāk iegūtu labu izglītību, un tā kā mums tālāk izglītība Latvijā ir latviski, tad izvēlas izglītību iegūt pamatskolā latviski. Ir atbalsts no vecākiem, jo bērniem ir tālāk jāmācās. Jāsaka, ka līdz šim nesekmīgo mums nav bijis, esam tikuši galā ar visām mācībām,'' atbild direktore.
Protams, tas, ka mācības ir tikai latviešu valodā, prasa papildu slodzi, stāsta skolotāja Larisa Daņilova:
''Stundā jāapgūst ne tikai priekšmeta prasmes un zināšanas, bet arī valoda, jo visi termini prasa arī savu laiku. Es, piemēram, daru tā - es sagatavoju tādu kā vārdnīciņu katrai tēmai, un bieži vien jārunā bilingvāli, it sevišķi ar mazākajiem; jau lielākajās klasēs – astotā un devītā, tur var teikt, ka problēmu jau nav.''
Bet kāds ir vecāku viedoklis? Zemnieces Natālijas Irtiševas bērni mācās Pededzes pamatskolā, viņai pašai sarunāties latviski nav nekādu problēmu:
''Man vecākās meitas klases biedrene, viņa ir latviete, viņa - kad atbrauc ciemos - tad ar meitu sarunājas latviski, bet ar mani sāk sarunāties krieviski. Es jau smejos - Līga, es taču protu runāt! Es jau no sākuma, kad mums vēl bija krievu plūsma, es savus bērnus sūtīju latviešu plūsmā, es uzskatu - jo mazāks bērns, jo viņam ir vieglāk iemācīt to valodu, nekādas problēmas būtībā nebija un nav.''
Savs vērtējums par pededziešiem ir arī uzņēmējam Armandam Rozem, viņš Pededzē ir ienācējs un tātad var paskatīties ar skatu no malas.
''Tie bērni, kas mācās Pededzes skolā, viņi visi ļoti labi runā latviski, dažreiz pat nevar atšķirt, kura viņam ir dzimtā valoda. Krievu tautības cilvēki un arī igauņi, kas šeit ir vēsturiski dzīvojuši, viņi ir tikpat lojāli, ka es neredzu nekādu atšķirību, te, man liekas, ir tāds ļoti veiksmīgs nācijas veidošanās piemēra tāds mazs mozaīkas gabaliņš,'' saka Roze.
Dažādu tautību kopā dzīvošana Pededzē problēmas neraisa, bet viens gan pededziešiem sāp neatkarīgi no tautības, proti, arī te arvien vairāk sarūk cilvēku skaits. Bērnu dzimst maz, un līdz ar to arī tālākos gados skolas nākotne ir ar jautājuma zīmi. Pededzes pagasta pārvaldes vadītāja Daiga Vītola neslēpj, ka pagastā paliekuši lielākoties cilvēki gados:
''Nu, 20 gadu mēs vēl Pededzē būsim, nevarētu būt tā, ka nu visi tagad gribēsim pārcelties un dzīvot kaut kur citur. Un varbūt, ka tad jau kaut kas mainīsies ne tikai Pededzē, bet visā Latvijā, un visiem ļoti gribēsies dzīvot laukos, nevis pilsētā. Ja cilvēks redzēs un zinās, jā - laukos ir fiziski ļoti spēcīgi jāstrādā, bet, ja viņš zinās, ka ar to nopelna un ka ar to var uzturēt savu ģimeni, ka viņš var izskolot savus bērnus, ka viņam ir piekļuve medicīnai, - tad jau es domāju, ka laukos dzīvotu tie cilvēki.''
1935.gadā šajā pierobežas pagastā bija vairāk nekā 3000 iedzīvotāju, skolā mācījās ap 300 bērnu, tagad Pededzē palikuši tikai 706 iedzīvotāji.
Bet tā jau nav tikai Pededzes problēma vien.
