Pēc žurnālistes raksta par DP deputāti grib ierobežot publikācijas par drošības iestādēm

Pēc pusotras stundas garas Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes, kurā izvaicāta Drošības policija (DP) un ģenerālprokurors par žurnālistes Agneses Margēvičas publikāciju par DP, deputāti nākuši klajā ar secinājumu, ka jāvērtē iespēja Krimināllikumā paredzēt atbildību par patiesībai neatbilstošu ziņu publicēšanu.

Uzklausījuši DP priekšnieku Normundu Mežvietu un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, komisijas deputāti esot guvuši pārliecību, ka publikācijā rakstītais tikai daļēji atbilst patiesībai, bet publikācija kopumā esot melīga. 

Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība”) norādīja, ka ar iekšējo kontroli un sistēmisku pārraudzību DP viss esot kārtībā. Tāpat deputāti secinājuši, ka rakstā minētā informācija par diviem DP darbiniekiem neatbilst patiesībai.

„Mums visiem bija vienprātīgs viedoklis par to, ka tās ir problēmas, kas tiek apzinātas un risinātas, bet konkrētajā publikācijā nav faktu, kas ļautu apšaubīt šo darbinieku kompetenci vai Mežvieta kunga kompetenci vadīt iestādi un pieņemt lēmumus,” sacīja komisijas priekšsēdētāja.

Drošības policijas darbinieki tiekot stingri kontrolēti, taču informācija nav publiskojama, jo tā skar darbinieku personīgo dzīvi.  Bet publikācija, kurā viņu atbilstība darbam drošības policijā apšaubīta, esot nodarījusi kaitējumu iestādei.

Šī iemelsa dēļ aktualizēts jautājums par izmaiņām krimināllikumā, lai ierobežotu šādas informācijas publicēšanu. Ar likumdošanas iniciatīvu varētu nākt klajā pati Nacionālās drošības komisija.

„Mēs pārrunājām arī jautājumu par to, vai nav nepieciešamas kādas likuma izmaiņas, lai šāda informācija, kas, protams, nodara kaitējumu valsts drošības iestādēm... Tiks vērtētas iespējas izmaiņas Krimināllikumā un tad to varētu vērtēt Nacionālajā drošības komisijā, un nākt klajā ar šādu likumdošanas iniciatīvu. Par to mēs vienojāmies ar ģenerālprokuroru. Mums ir [jāpanāk] šis līdzsvars starp preses un vārda brīvību un to, ko šī brīvība var nodarīt valsts interesēm, ne tikai valsts drošības interesēm,” sacīja Āboltiņa.

Āboltiņa skaidro, ka ir jāatrod balanss starp vārda brīvību un valsts drošību: „Un šajā situācijā, publiskojot šāda veida informāciju, tas arī ir hibrīdkara elements, ar kuru mēs paši vēršamies pret savu valsti, izplatot informāciju, kura satur melīgu un nepatiesu informāciju, apšaubot savu drošības dienestu kapacitāti un kompetenci.” Uz norādi, ka arī jebkuru kritiku vai kritisku jautājumu var uztvert kā kaitējumu valstij, viņa tam nepiekrīt: „Nē, šeit, manuprāt, es nesaskatu kritiku. Šobrīd ir publicēta melīga informācija par drošības iestāžu darbiniekiem.”

Tas gan vēl esot tikai ierosinājums. Detaļās par ierobežojumiem Solvita Āboltiņa nebija gatava runāt, jo likumprojekts vēl nav izstrādāts.

Eksperti ieceri dēvē par absurdu

Tieslietu ministrijas darba grupā šāds jautājums apsvērts jau senāk. Turklāt runa neesot tieši par žurnālistiem, bet jebkuru personu.

Par absurdu šo iniciatīvu sauc Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Anda Rožukalne, bažījoties par vēlmi ierobežot medijus: „Es uzskatu to par tādu neveiklu atrunāšanos, šī iniciatīva, ka tā nav saistīta, bet it kā ir saistīta. Tā ir skaidra cēloņsakarību ķēde. Neviens nerunā pēc būtības. Ja tā ir melīga, lūdzu, fakti. Te mēs redzam vienas organizācijas vēlmi norobežot tās atbildību no skaidrojumu sniegšanas.” Rožukalne arī uzsver, ka jau šobrīd regulējums medijiem ir pietiekami stingrs.

„Ja tie ir fakti, kas neatbilst patiesībai, tad tie nevar būt slepena informācija. Ja šie fakti neatbilst patiesībai, kur ir apstiprinājums un kas liecina par to, ka tie neatbilst patiesībai? Jo vienkārši apgalvot, ka tas neatbilst patiesībai, ar to ir par maz,” situāciju komentē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Viņš arī norāda uz publikācijām par citu valstu drošības dienestiem: „Katrs par drošības iestādēm drīkst rakstīt, jo pretējā gadījumā visas tās publikācijas, kas publicētas amerikāņu presē un Rietumeiropā par amerikāņu Nacionālo drošības aģentūru nemaz nedrīkst parādīties. Bet tur runa ir par faktiem, par to, ka noklausījās Merkeles telefonsarunas. Amerikāņu vēstniecībā izrādījās speciālas iekārtas uz juma, ar kurām veica noklausīšanos. Tad jau tādas publikācijas nekur nedrīkstētu parādīties, par tām būtu jāsauc pie kriminālatbildības. Nekas tamlīdzīgs.”

„Dienestiem ir jāstrādā likumdošanas ietvaros un, ja viņus pieķer likuma pārkāpumos, žurnālistiem ir tiesības par tām rakstīt, bet tikai tad, ja viņiem ir pierādījumi,” saka Skudra.

Jau ziņots, ka žurnāliste Agnese Margēviča savā pētījumā secinājusi, ka par pielaidēm valsts noslēpumu saturošai informācijai lemj vecās elites zelta jaunatne, kuru radinieki ieņem amatus tieši tajās iestādēs un uzņēmumos, kuru vadība ir atkarīga no šo DP darbinieku vērtējuma, pretendējot uz pielaides valsts noslēpumam saņemšanu.  Žurnālistes uzmanību piesaistījuši divi augsta ranga DP darbinieki - kādreizējā iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera dēls -  Andris Čevers un kādreizējā “Parex bankas” valdes locekļa Arņa Lagzdiņa dēls Ivo Lagzdiņš.

Abi strādā struktūrvienībā, kas kontrolē slepenības režīma ievērošanu ministrijās, valsts, pašvaldību iestādēs un uzņēmumos. Viņu ģimenes locekļi un draugi tikuši pie amatiem un ienesīgiem iepirkuma līgumiem, piemēram, dažādās valsts un Rīgas domes struktūrās. Turklāt Ivo Lagzdiņa ģimene iesaistījusies vērienīgā nekustamo īpašuma biznesā ar trim Krievijas pilsoņiem.

DP uzskata, ka publikācijā izteiktie apgalvojumi ir nepamatoti un raksts par it kā notikušām pretlikumīgām darbībām dienestā sagatavots, lai diskreditētu kārtību, kādā tiek izsniegta atļauja darbam ar valsts noslēpumu.

16 komentāri
Edmunds Stepiņš
Valdībā steidzami jāizveido jauna ministrija - Patiesības ministrija. Par ministri jaieceļ partijas "Vienotība " parstāvi Solvitu Āboltiņu !
nu tak
Tak ir jau! Ja SNDK apspriež cik daudz vaļas dot medijiem un vēlas noteikt kuri fakti ir patiesība, kuri nē, tad tā ir visīstākā Patiesības Ministrija.
Ludzu
Izlabojiet pareizrakstibas kludas, nav iespejams tekstu normali izlasit... Pateicos jau ieprieks. 3. Rindkopa: "kas ir tiek risinātas" 10. Rindkopa: "Ja tā ir melīga, lūdz, fakti.", "Te mēs redzam vēlēšanos vienu organizāciju norobežot tās atbildību no skaidrojumu sniegšanas", "Rožukalne arī uzver" 12. Rindkopa: "publikācijas, kas amerikāņu precē un Rietumeiropā par ", "Merkeles telefonu, amerikāņu vietniecībā izrādījās speciālas iekārtas uz juma," ..... vai man turpināt?
Knābis
informācija satur melīgu informāciju! apšaubot dienestu kompetenci, nodara kaitējumu ... ļeru, ļeru, ļeru. ļeru, ļeru, ļeru. značit pofig par dienestu nekompetenci, kaitējumu nodara informācija par dienestu nekompetenci. visi valsts dienesti turpmāk būs slepenie?
domā
Ojāram Skudram taisnība...... un arī žurnāliste nepublicētu viegli pārbaudāmus ,bet sabiedrībai ļoti svarīgus faktus....ja nebūtu pārlicināta par faktu patiesumu, kurus pietam viegļoti viegli pārbaudīt... un ko tad ?? ja atklājas patiesība?? tāpēc stūrē tieši kā Kremlī??? žurnālisus apspiest,?? patiesību sabradāt??
Oh
sakiet, un kura ir tā vieta Rīgā, kas visvairāk varētu būt piemērota vietējam maidanam? Vot žēl es vecas riepas tikko izmetu.
antiņš
Ja es pareizi saprotu Āboltiņas teikto, tad visi tie fakti, kuri it kā neatbilst patiesībai, ir valsts noslēpums.
Hemingway
deputaati-ejiet ...
haralds elceris
irst?
Zane
Te vajag rakt un rakt, nevis tikai atgremot politiķu teikto. Vajag celt augšā visas drošības iestādes. Labāk tagad iztīrīt nekā sagaidīt nākamo ķēķi..
Zane
Te vajag rakt un rakt, nevis tikai atgremot politiķu teikto. Vajag celt augšā visas drošības iestādes. Labāk tagad iztīrīt nekā sagaidīt nākamo ķēķi..
Zane
Tas liecina cik lielas politbiznesu intereses ir aizskartas. Āboltiņa Kremļa taktiku izmanto.
melnais humors
Manuprāt, Aboltiņas paziņojums drīzāk liecina, cik lielā mērā viņa ir korumpēta.
Zazī
O, maigajā varā ietilpst arī žņaugšana!
Solvita
Var tikai pievienoties Delnas vadītāja teiktajam. PR fail. Prātiņ nāc mājās.
oval
Tātad, runājot par Krievijas ietekmi drošības dienestos, tagad tiks pārņemti Krievijas labās prakses likumi? Tad jau Agnese Margēviča neko nepareizu tai rakstā neuzrakstīja.
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti