Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka lielo ķēžu tirgus daļa pēdējo gadu laikā pieaugusi par nepilniem 10%. Lai arī Latvijas tirgū darbojas piecas lielas aptieku ķēdes, tomēr ir pilsētas, kur konkurences starp aptiekām nav vispār.
Ābrama norādīja, ka KP saņem daudz iedzīvotāju sūdzību, par to, ka viņu dzīvesvietā ir pieejama tikai viena tīkla aptiekas. Šādas sūdzības ir bijušas no Madonas, Siguldas un Liepājas iedzīvotājiem.
Rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" konstatētās galvenās problēmas:
- Aptieku ķēžu jeb tīklu izplešanās, pārņemot individuālās aptiekas. Proporcija ir apgriezta tai, kāda bija pirms septiņiem gadiem.
- No tā izriet, ka vairākās Latvijas pilsētās, kā arī ap lielajām slimnīcām ir izveidojušies viena tīkla monopoli. Tas savukārt ietekmē cenas, jo bez konkurences var likt maksimālo pieļauto piecenojumu.
- Vēl vien būtiska problēma – vertikālā integrācija, kad aptieka pieder vairumtirgotājam vai zāļu ražotājam, vai tos vieno kopīgs īpašnieks, un plašākās struktūrās, klāt arī poliklīnikas un laboratorijas. Arī tas rezultējas ar nesamērīgu varu tirgū.
- Aptieku tīklu īpašnieku farmaceitiem norādītie prioritāri pārdodamo zāļu saraksti un mēneša plāni. Tādi ir visos lielākajos tīklos.
- Tikmēr paši farmaceiti grib justies neatkarīgi - viņi, līdzīgi kā ārsti, ir ieguvuši izglītību, mācoties daudzus gadus, lai pildītu savus profesionālos, nevis vienkārša veikalnieka pienākumus.
"Nav runa tikai par "Sentor Farm" ["Mēness aptieku"], bet arī par citu aptieku tīklu koncentrāciju pilsētās," piebilda Konkurences padomes vadītāja.
Pēc viņas sacītā – tur, kur ir tikai viena tīkla aptiekas, tu medikamentiem ir cita cena - augstāka, nekā tur, kur ir dažādas aptiekas. Medikamenti parasti tiek iepirkti tuvāk dzīvesvietai un ir būtiski, lai patērētājiem būtu izvēles iespējas. "Tur, kur ir viena tīkla aptiekas, tur ir problēmas patērētājiem."
Pēc KP vadītājas teiktā, pašreizējās normatīvo aktu normas attiecībā uz aptieku atvēršanas nosacījumiem, ir absurdas un būtu jāmaina.
Ābrama atkārtoti norādīja, ka KP arī ir bezspēcīga ierobežot mazo aptieku nonākšanu lielo ķēžu rokās, jo šo darījumu summas ir pārāk mazas, lai tie nonāktu KP redzeslokā.
Barča: Situācija farmācijas jomā ir nopietna
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Barča atzina, ka pēc rubrikas "Farmācijas neredzamā vara" sižetiem par lielo aptieku tīklu koncentrāciju Latvijas pilsētās atbildīgā Saeimas komisija, visticamāk, uzdos valdībai vērtēt un pētīt situāciju farmācijas biznesā.
"Manuprāt situācija ir pietiekami nopietna. Es domāju, ka arī sabiedrība pietiekami daudz būs iesaistījusies un dzirdējusi. Un nekas cits neatliks. Es rosināšu [Saeimas] Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem pieņemt lēmumu – gatavot Saeimas lēmumprojektu ar uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt farmaceitiskās aprūpes situāciju pašreiz Latvijā.
Tur būs jautājums par zālēm, par zāļu cenām, par kompensējamiem medikamentiem, pārtikas piedevām un arīdzan biznesu," atzina Barča.
"Ministru kabinetam, grib tas vai negrib, nāksies izvērtēt situāciju ne tik vien veselības aprūpē, bet arī farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanā Latvijā," sacīja Barča.
Šo izvērtējumu, iespējams, varētu uzticēt arī Pārresoru koordinācijas centram (PKC) vai arī Veselības ministrijai (VM). "Bet to nu gan jālemj Ministru kabinetam," teica Barča.
Ņemot vērā secinājumus par farmāciju, VM kā politikas veidotāju sagaida "ļoti nopietns darbs", sacīja deputāte, pieļaujot jauna normatīvā regulējuma izstrādi nozarei.
Biedrība: Vispirms jādefinē, kas īsti ir aptieka
Latvijas Farmaceitu biedrībā gan atgādina, ka dažādi rosinājumi un pat iesākti likumprojekti jau ir bijuši. Bet, ja politiķi tiešām kaut ko uzņemtos sakārtot, Farmaceitu biedrības ieskatā, būtu jāsāk ar to, kas tad īsti ir aptieka.
"Aptieka ir definēta kā mazumtirdzniecības uzņēmums ar visu no tā izrietošo [..]. Pirmais – mums ir jāizvelk aptieka ārā kā atsevišķa vienība, kas sniedz pakalpojumus," teica biedrības prezidente Kitija Blumfede.
Proti, tad arī būtu skaidrs, ka farmaceits, pirmām kārtām, ir veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs, nevis pārdevējs aptiekas īpašnieka interesēs. Tāpat būtu jāmaina piecenojumu politika un citi jautājumi.
Situāciju farmācijā pētījusi nevalstiskā organizācija "Veselības projekti Latvijai", kas pamatā apvieno jomas mācībspēkus un profesionāļus.
Tur atzīst – domāt par to, kā nu samilzušās problēmas novērst, vajadzēja jau sen. Šobrīd vienkārši slēgt ķēžu aptiekas diez vai būtu iespējams.
"Viena no tām mūsu rekomendācijām ir, ka Latvijā vajadzētu veikt tādu detalizētu ilgtermiņa izpēti. Par aptieku pārklājumu diezgan viegli, bet otrs – par zāļu cenām un salīdzināt aptieku tīklu un īpašumtiesību formu kontekstā, gan arī reģionos. Apskatīties, kādas ir tās tendences, kādas problēmas iezīmējas. Un tad daudz vieglāk būtu runāt par to, kā mēs to varam mainīt vai kādus mehānismus mēs varam ieviest," atzina "Veselības projekti Latvijai” pētniece, farmaceite Elita Poplavska.
Saeimas komisijas vadītāja sola rīkoties martā
Šobrīd gan grūti prognozēt, cik ilgā laikā varētu tapt atbildīgo iestāžu piedāvājums.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja sola, ka tas, kas ir atkarīgs no viņas vadītās komisijas, tikšot izdarīts marta mēneša laikā.
Fakti:
- 2001.gadā Farmācijas likumā noteikts, ka aptiekas drīkstēs piederēt tikai farmaceitiem. Šai normai noteikts 10 gadu pārejas periods, taču neilgi pirms tās stāšanās spēkā lielo aptieku tīklu īpašnieki ar milzīgu lobija spēku panāca tīkliem labvēlīgākas normas.
- Šo akciju palīdzēja īstenot "Olsen & Partners" – tā sabiedrisko attiecību balvu konkursā "Baltic PR Awards" 2011. gada apbalvošanas ceremonijā tieši par šo kā labāko lobija kampaņu saņēma balvu. Kampaņai bija arī savs nosaukums - "Aptieku īpašumtiesības".
"Lobijs bija šeit vai kādā citā jautājumā – pilnīgi iespējams.
Bet izmantota gan es nejūtos, jo, redziet, Saeimā ir noteikta kārtība, un mūsu darbu regulē tāds likums – Saeimas kārtības rullis.
Un vienalga par jebkuru jautājumu, lai kāds lobijs to arī būtu iesniedzis, mūsu uzdevums ir uzdot jautājums un pieprasītus atzinumus. Un šai konkrētajā gadījumā 2010.gadā tā bija gan Veselības ministrija, gan Ekonomikas ministrija, gan Konkurences padome," teica Saeimas komisijas vadītāja.
Latvijas Radio un Latvijas Televīzija rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" šonedēļ vēstīja, ka pēdējo septiņu gadu laikā auguši aptieku tīkli, bet mazinājusies neatkarīgo aptieku daļa. Turklāt iespējas paplašināt tīklus ir pārsvarā uz neatkarīgo aptieku rēķina.
Lai arī Latvijā gadiem tiek norādīts uz vertikālo integrāciju farmācijas biznesā, kad viena spēlētāja rokās tieši vai netieši koncentrējas gan zāļu mazumtirdzniecība, gan vairumtirdzniecība, arī ārstniecības iestādes, nozari pārraugošie veselības ministri neko nav darījuši, lai ierobežotu lielos zāļu tirgotājus.
Arī tagadējās veselības ministres Andas Čakšas (Zaļo un zemnieku savienība) nostāja ir – risinājums pagaidām meklēts netiks, jo Veselības ministrijai pašlaik ir cita prioritāte – tikt skaidrībā ar veselības aprūpes finansējumu. "Un tad, kad tiksim tam pāri, esam gatavi iedziļināties vertikālajā integritātē un aptieku ķēdēs," teica ministre.
