Reaģējot uz kampaņu „100 kailcirtes Latvijas simtgadei”, Latvijas Meža īpašnieku biedrība nolēmusi lūgt Zemkopības ministriju apturēt priekšlikumu virzību grozījumiem Ministra kabineta noteikumos „Par koku ciršanu mežā” un „Meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu”.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks skaidroja, ka grozījumu mērķis bijis atrisināt situāciju, ka teritorijās, kas atrodas 300 metrus līdz piecus kilometrus no Baltijas jūras, pēc koku ciršanas vairs nav iespējams kvalitatīvi atjaunot priežu mežus. Kā arī rūpēties, lai palielinātos kvalitatīvas koksnes īpatsvars un saruktu mazvērtīgās koksnes apjomi, bet jaunaudzes atjaunotu ar kvalitatīvu stādāmo materiālu.
“Vairs nenotiek racionāla diskusija par to, kā mežus apsaimniekot labāk, kā audzēt, atjaunot, kādas koku sugas izvēlēties, kādu atvērumu platība veido, lai varētu normāli atjaunot priedes. Bet tā vietā tiek vērsta kampaņa pret mežu nozari, pretnostatot mežu īpašniekus pārējai sabiedrībai, it kā mežu īpašnieki nebūtu sabiedrības daļa,” norāda Muižnieks.
Viņš arī norāda uz kampaņu, kas esot vērsta pret mežu nozari – izlīmēti plakāti, pieturās izvietotas reklāmas un cilvēki tiekot aicināti uz dažādām akcijām. Tāpēc Meža īpašnieku biedrība nolēma lūgt Zemkopības ministriju nevirzīt priekšlikumus grozījumiem koku ciršanas un mežu atjaunošanas noteikumos un pārtraukt diskusijas par šo tēmu.
Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss izteicies, ka tā esot milzīga kļūda, ka grozījumi netiks pieņemti, jo tautsaimniecībai jāvirzās uz priekšu.
Jau ziņots, ka mežu īpašnieki un dabas aizstāvji jau ilgāku laiku strīdas par mežu apsaimniekošanas noteikumiem, kas paredz ļaut kailcirtes piekrastē un cirst tievākus kokus, nekā atļauts šobrīd. Arī mežu īpašnieki aicinājuši šos grozījumus apstiprināt, jo tikai ar izlases cirtēm nepietiek, lai atjaunotu priežu mežus, ko pamazām pārņem lapu koki.
Taču dabas aizstāvji iebilst. Viņuprāt, plānotās izmaiņas rada būtiskus draudus meža ekoloģiskajām un sociālajām vērtībām. Turklāt domāt tikai par ekonomiskām interesēm ir tuvredzīgi, un tas nekādi nesaistās ar ilgspējīgu mežsaimniecību. Viņi arī pieļauj, ka jaunie noteikumi samazinās mežu dabas vērtību un būtiski palielinās kailcirtes apmērus.
