To, vai pēc Korupcijas novēršas un apkarošanas biroja (KNAB) lūguma uzsākt kriminālvajāšanu pret septiņiem Rīgas Austrumu slimnīcas onkoloģijas centra mediķiem par naudas pieņemšanu no pacientiem, lai apietu garo rindu, ģenerālprokuratūra izlemšot līdz šīs nedēļas beigām.
Bet pašlaik arī onkoloģiskajiem pacientiem uz konsultācijām un izmeklējumiem rindā jāgaida mēnešiem.
229 dienas – tie ir oficiālie Nacionālā veselības dienesta dati par gaidīšanas ilgumu uz magnētisko rezonansi onkoloģijas centrā, kur rindas apiešana tika tirgota.
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrībā “Dzīvības koks” atzīst, ka arī pērn ieviestais “zaļais koridors”, kas ļauj izmeklējumus veikt ātrāk, neko daudz nav atrisinājis – tas attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad aizdomas par vēzi konstatēts valsts skrīninga programmās.
“Tomēr tajos ikdienas izmeklējumos, kad arī var tikt atklāts kaut kas ar onkoloģiju saistīts, tas neiet tik raiti. Jo joprojām cilvēkam pašam ir jāmeklē iespēja izmeklēties, pat ja ir ģimene ārsta nosūtījums, ir jāzvana uz “entajām” iestādēm, kur sniedz šos pakalpojumus...” stāsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe.
Šādos apstākļos varot saprast, ka cilvēki, kas saskaras ar diagnozi “vēzis”, ir izmisuši un arī meklē katru iespēju pie ārsta tikt ātrāk.
“Bez tādas normālas caurspīdīgas pieraksta sistēmas kaut kā panākt šajā deficīta laikā, lai nemeklētu kaut kādus apkārtceļus un arī nerastos cilvēki, kuri atrastu iespēju šos apkārtceļus piedāvāt, ir diezgan grūti,” uzskata Berķe.
Rīgas Austrumu slimnīcā tagad saka – lai padarītu sistēmu caurspīdīgāku, izmaiņas notikušas jau pēc pirmās KNAB intereses 2015.gadā. Apiet rindu līdz tam varēja, jo netika uzskaitīti izmeklējumu gaitā radītie attēli. Tas ļāva ievest kabinetā pacientu un veikt viņam izmeklējumu bez piereģistrēšanas. Tagad tā vairs neesot. Tāpat plānots atrisināt problēmu, lai tie, kam izmeklējumu vajag steidzami, pie tā tiktu legāli.
“Strādājot darba grupā, strādājot ar slimnīcām un ģimenes ārstu asociāciju, no 1. jūlija [nolemts] veidot jaunu nosūtījumu, ko pieteiks pats ģimenes ārsts vai speciālist tieši uz slimnīcu kā neatliekamu, kā steidzamu. Un šis izmeklējums būs jāsniedz mēneša laikā,” saka Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane.
Veselības ministrijā gan atzīst, ka attiecīgie grozījumu Ministru kabinetā savu ceļu tikai sākuši un varētu tikt pieņemti jūnijā. Tādēļ diez vai pilnīgi visi tam uzreiz pagūs piemēroties.
“Šie noteikumi varētu nestrādāt visās iestādēs, tāpēc mēs esam vienojušies ar Rīgas klīniskajām universitātes slimnīcām – Austrumu, Stradiņa un Bērnu, un ikviena ārstniecības iestāde, kas varēs nodrošināt šo atpakaļsaiti, varēs darboties,” skaidro ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis.
Turklāt jaunā sistēma neatcels arī līdzšinējo rindu, vienkārši steidzamie pacienti ik pa laikam rindā tālāk pabīdīs tos, kas vēl varētu gaidīt. Tāpēc, atbalstot jauno pieeju, onkoloģisko pacientu atbalsta biedrībā tomēr uzsver – pēc sistēmas sakārtošanas būs vajadzīgs arī papildu finansējums.
