Aizvadītajā dienā sabiedrību pāršalca ziņa par atpūtas māju Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā, kas juridiski esot atzīta par kuģi. Šādu ēku pamanīja un par to ziņoja laikraksts „Kursas Laiks”.
Laikraksta galvenā redaktore Anita Kantāne Latvijas Radio stāstīja – iepriekš par šo māju nekas nav bijis ziņots ne presē, ne arī laikrakstam bijusi par to informācija: „Un tā mēs to safotografējām un jautājām Vides dienestam un arī Pāvilostas novada vadībai, kas tad tā ir par ēku. Un saņēmām atbildi: tā nav ēka, tas ir kuģis.”
Žurnālisti būvi apskatījuši 16.janvārī, un šobrīd tā atrodoties apmēram trīs metrus no stāvkrasta. „Enkuru mēs nemanījām. Tam, protams, nav pamata. Bet, iespējams, ka tas stāv uz pontoniem un tas jau to noturētu ūdenī, iespējams,” piebilst Kantāne.
Pirms pieciem gadiem Valsts vides dienests tiesā zaudējis pret SIA „Alco” par šīs konstrukcijas būvniecību. Uzņēmuma īpašnieks ir Argods Lūsiņš. Latvijas Radio sazinājās ar uzņēmumu. Tomēr tur pateica, ka vadītājs piektdien nebūšot uz vietas, savukārt darbinieki neesot pilnvaroti runāt par šo jautājumu.
Tiesa gan nekad neesot atzinusi konkrēto ēku par kuģi. „Nav konstatējams, ka SIA „Alco”, novietojot būvniecības stadijā esošu kuģi tauvas joslā, būtu saskatāms administratīva rakstura pārkāpums. Tātad tas, ko atzinusi tiesa, - ja šajā vietā būtu novietots kuģis, tad tas neveido administratīvā pārkāpuma sastāvu,” skaidro Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama tiesnese Kristīne Brokāne.
Un tiesa nekad neesot teikusi, vai šajā vietā būtu atļaujama citas konstrukcijas būvniecība: „Tas nozīmē, ka periodā pēc 2011.gada, ja Valsts vides dienests vai attiecīgā pašvaldība konstatēja, ka tas, kas tiek būvēts, tomēr nav kuģis, attiecīgajām institūcijām bija jārīkojas, lai šo nepieļaujamo darbību neakceptētu.”
Liepājas reģionālajā vides pārvaldē izskan viedoklis, ka šajā situācijā, kad konstrukcija ieguvusi mājas aprises, jautājums būtu jārisina būvvaldei, jo no savas puses visu izdarījuši. Notiekošo Liepājas reģionālā vides pārvalde konstatēja 2011.gadā pēc pašvaldības sūdzības.
Liepājas reģionālas vides pārvaldes kontroles daļas vadītājs Roberts Bērziņš skaidro, ar ko beidzās šie centieni: „Kad kuģis būvniecības stadijā tika pilnībā pabeigts, to es jums nevaru atbildēt. 2013.gada aprīlī bija tiesas lēmums, ar kuru tika pateikts, ka vides dienestam tur nav ko meklēt.”
Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons norāda, ka
pašvaldībai šis precedents bija zināms. Turklāt būvētājam notikušas arī sarunas pašvaldību.
„Ukrainas kuģa rūpnīca bija izstrādājusi viņam projektu, ka tas ir kuģis. No Latvijas Jūras administrācijas bija atļauja, ka viņam atļauj tur celt kuģi. Mūsu piedāvājums bija celt kuģi ostas teritorijā, nevis laukos, bet tā esot viņa zeme. Mēs vērsāmies Vides pārvaldē, un viņi sāka šķetināt šo jautājumu,” stāsta Kristapsons.
Domes priekšsēdētājs plāno vērsties Jūras administrācijā un skaidrot situāciju. Ja tagad administrācijā uzskatot, ka tā ir māja, tad pašvaldība vērsīsies pie īpašnieka.
„Tad ieslēdzās pašvaldības atbildība. Tad būs jāvēršas pie īpašnieka – vai nu jauc nost vai laiž ūdenī, kā sākumā bija paredzējis,” norāda Kristapsons.
Latvijas Jūras administrācija Latvijas Radio apstiprināja, ka Pāvilostas jūras krastā uzbūvētā konstrukcija nav reģistrēta kā kuģis.
Tikmēr Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Ilma Čepāne mudina pašvaldību un Valsts vides dienestu steidzīgi rīkoties, jo
pretējā gadījumā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu varēšot pārvērst par kuģu būvētavu.
Čepāne uzskata, ka būves īpašnieks, lai pretlikumīgi uzbūvētu ēku, ir maldinājis tiesu, Valsts vides dienestu un citas institūcijas, tajā skaitā pašvaldību. Vienlaikus viņa norāda, ka tiesa nav pievērsusi uzmanību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas izveidošanas mērķim, piemēram, samazināt piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, novērst erozijas procesu attīstību.
