Valsts autoceļu tīkla sakārtošanai Satiksmes ministrija šogad plāno atvēlēt 307 miljonus eiro, uzsverot, ka ieguldījums tieši valsts vietējās nozīmes ceļos būs lielākais pēdējo 25 gadu laikā. Tomēr pašvaldības uz šo jaunumu raugās ar piesardzību, jo daļa valsts ceļu piedāvāta pašvaldību apsaimniekošanai.
Pamatojoties uz pētījumiem reģionos, kuros izvērtēts ceļu tehniskais stāvokli, satiksmes intensitāte un sociālekonomiskie faktori, Satiksmes ministrija no 13 tūkstošiem kilometru valsts nozīmes ceļiem teju ceturto daļu vēlas nodod pašvaldību pārziņā. Tas nozīmē ceļu uzturēšanu, noteku un grāvju tīrīšanu, koku un krūmu izciršanu.
“Tiek izmērīts, ka no 13 tūkstošiem [kilometru] valsts vietējo ceļu, kuriem arī nav finansējuma un nav Eiropas naudas, tiek piedāvāts 3,9 tūkstošus [kilometru] nodot pašvaldībām. Lai sakārtotu šos ceļus, vajag apmēram 323 miljonus eiro. Tādas summas nav ne pašvaldībām, ne valstij,” saka Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš.
Līdzīgi norāda arī Daugavpils novada domes ceļu inženiere Anita Pabērza: “Pašvaldības nevar uzņemties tādu atbildību bez finansējuma.”
Daugavpils novads ir viens no lielākajiem valstī ar plašu autoceļu tīklu. Pārņemt vēl no valsts piedāvātos grants ceļus, kuri turklāt ir bēdīgā stāvoklī, vietvara nav ar mieru. “Tie ir vietējās nozīmes ceļi, grants ceļi. Pēc ceļu izvērtēšanas sanāk, ka tie ceļi ļoti sliktā stāvoklī, tur jāieliek ļoti daudz līdzekļu.
Ja valsts gribēs mums nodot tos ceļus, tad tie vismaz jāsakārto tā, lai mēs varam pārņemt un kopā noteikt finansējumu ceļu uzturēšanai.
Tas paredz ļoti daudz darbu, kas saglabā ceļus – krūmu ciršana, grāvju un caurteku tīrīšana, pat nomaiņa un uzbēršana,” norāda Pabērza.
Pašvaldībās izskan viedokļi, ka valsts savu funkciju ceļu uzturēšanā pārceļ uz pašvaldību atbildību. Līdz ar to vietvarām darba kļūs vairāk, jo laika apstākļi un slodze ceļus netaupa, norāda Aglonas novada domes izpilddirektore Ineta Poga
Turklāt nav skaidrs, kā notiks ceļu vienmērīga uzturēšana, piemēram, ziemās sniega tīrīšana, ja ceļš ir caur vairākām pašvaldībām. “Tad sanāk, ka viņi mums varētu atdot kādus ceļa posmus. Bet īstenībā ceļš jāuztur vienādi visā garumā,” saka Daugavpils domes pārstāve Pabērza.
Pašvaldību savienība sola pašvaldību intereses aizstāvēt.
“Mēģināsim panākt vienošanos ar Satiksmes ministriju, ka kaut kādai summai vajadzētu nākt līdzi. Pretējā gadījumā sarunas vispār nenotiek.
Kategoriski nenotiek sarunas. Un par kaut kādu apjomu, kuru pašvaldības ieinteresētas paņemt, mēs mēģināsim pašvaldības iesaistīt sarunās. Vai pašvaldības pārņems šos 4000 [kilometru], es stipri šaubos,” saka Aino Salmiņš.
Satiksmes ministrijā norāda - nepilnu četru tūkstošu kilometru ceļu nodošana pašvaldību pārziņā ir vēl projekta līmenī un gala lēmums vēl nav pieņemts. “Cerams, ka tuvākajā laikā valdība to izskatīs un mēs atbilstoši runāsim gan ar Pašvaldību savienību, gan katru pašvaldību atsevišķi, vērtēsim kritērijus, vai un kādā veidā pārņemt, un par finansēšanas modeli. Par to visu vienosimies, un tikai tad notiks darbības,” sola Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
VAS “Latvijas Valsts ceļi” informē, ka šobrīd ir izveidota domnīca, kurā visas iesaistītās puses turpinās diskusijas par šo projektu un konkrētiem soļiem ceļu tīkla sakārtošanai.
