IZM ieskatā ideālo vidusskolu izvietojumu Latvijas kartē var radīt, vadoties pēc noteiktiem kritērijiem.
To sarakstā gan kvalitatīvie rādītāji – skolu sniegums, gan kvantitatīvie – minimālais vidusskolēnu un paralēlklašu skaits, atkarībā no tā, vai runa ir par pilsētām vai lauku reģioniem.
Tas, kam pašvaldību vadītāji piekrīt - ka skolu tīkls ir jāuzlabo un kvalitāte jāceļ.
Taču, kā ideāls skolu izvietojums izskatās un kā tas sasniedzams, daudzi nav ar ministriju vienisprātis.
Piemēram, Vecumniekos ir četras vidusskolas, no kurām tikai divas šobrīd atbilst ministrijas izvirzītajiem jaunajiem kritērijiem.
„Dzīvojot uz vietas, lauku pašvaldībā, ir skaidri redzams, ka ir pietiekami liels bērnu skaits, kuri nevarēs iegūt šo izglītību,” saka Vecumnieku novada priekšsēdētājs Jānis Kovals (Latvijas Zaļā partija). „Nebūs viņiem ne finansiālu resursu, ne tehnisku līdzekļu, lai dotos uz lielajām pilsētām vai attīstības centriem, vai uz lielajām skolām, kur iegūt šo kvalitatīvo izglītību. (..) Pašvaldībai radīsies sociāla spriedze, jo daļa šo bērnu noteikti paliks mājās un neturpinās izglītību iegūt vispār,” norāda Kovals.
Arī Pārgaujas novada vadītājam Hārdijam Ventam („Vienoti novadam”) daudz elementu ministrijas plānā nešķiet līdz galam izvērtēti. Piemēram, cik katram iedzīvotājam nāksies maksāt vairāk par to, ka skola konkrētajā vietā nav pieejama? „Ir, protams, skaisti, ka pašvaldība varēs kaut ko ietaupīt, bet vai šis ietaupījums šajā brīdī būs tas, ko mēs gribam sasniegt? Un cik tas atsauksies uz transporta pakalpojumiem, infrastruktūras sakārtošanu, uz pedagogu atlaišanas pabalstiem vai kādu citu no šīm funkcijām, kas mums ir iedotas darīt?” retoriski jautā Vents.
Tikšanās bieži noritēja visai sakaitētos toņos.
Kā dzirdams, viens no strīda punktiem - kurš maksās kompensāciju skolotājiem, kuri reformas dēļ zaudēs darbu.
Pašvaldībās uzskata - ja atlaišana notiek, izpildot valsts prasības, tad valstij tas skolotājam arī jāatlīdzina. Tikmēr izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis („Vienotība”) atbild - ja pašvaldība spēj nodrošināt augstu izglītības kvalitāti arī mazā skolā - tā var pastāvēt un neviens nav jāatlaiž.
Ja ne - tā ir pašvaldības atbildība. Šajā un vairākos citos punktos pie kopsaucēja nonākt šodien neizdevās. Taču no Latvijas Televīzijas uzrunātajiem pašvaldību pārstāvjiem var spriest – lielas cerības tiek liktas uz ministrijas solījumu tikties ar katru pašvaldību individuāli. Šajās sarunās viņi plāno ministram pamatot, kādēļ viņu novadā nav iespējams visu īstenot tā, kā noteikts jaunajos kritērijos.
Jūlijā IZM publiskoja skolu interaktīvo karti, kas uzrāda būtiskas atšķirības starp eksāmenu rezultātiem pilsētās un laukos un skolēnu skaita proporcijās pret skolotājiem. Turklāt redzams, ka skolēni arvien biežāk izvēlas mērot arī garākus ceļa posmus, neizvēloties mājām tuvāko skolu.
Savukārt 2015.gada oktobrī valdība atbalstīja kritērijus par minimālo skolēnu skaitu 10.klasē - novada pilsētās 10.klasi var atvērt, ja tajā ir vismaz 18 audzēkņi. Divu gadu pārejas periodā noteikts, ka mazākās skolās novados 10.klasē var būt desmit skolēni, bet pēc tam - ne mazāk kā 12.
