No pārējām partijām pašlaik pie varas esošie atrodas lielā attālumā. Par Nacionālo apvienību ”Visu Latvijai”-TB/LNNK” balsotu 7,8% balsstiesīgo Rīgas iedzīvotāju, bet par Latvijas Reģionu apvienību un “Latvijas attīstībai” - 6,1%. Par “Vienotību” savas balsis atdotu 5,4%, par Zaļo un zemnieku savienību - 5%, bet par “KPV LV” - 3,9%.
Tālāk ar 1,9% seko Jaunā konservatīvā partija un ar 1,5% partija “No sirds Latvijai”. Par Latvijas Krievu savienību balsotu 0,5%, bet kādu citu partiju izvēlētos 0,2%.
Gandrīz 16% atbildēja, ka vēl nezina, par ko balsotu, bet 8,6% domā nepiedalīties vēlēšanās.
Ja šos aptaujas rezultātus pārrēķina atbilstīgi tikai tiem, kuri iztaujāšanas laikā bija izlēmuši, par ko balsot, tad Rīgas domē pašlaik iekļūtu sešas partijas. Turklāt valdošās domes koalīcijas atrāviens būtu ievērojams – no izlēmušajiem vēlētājiem to galvaspilsētā atbalsta 57,3% respondentu.
Šis skaitlis atbilst arī tam rezultātam, ko “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” koalīcija Rīgā ieguva pašvaldību vēlēšanās 2013.gadā. Toreiz par apvienību nobalsoja 58% Rīgas vēlēšanu dalībnieku.
Aptauja tapa februārī vēl pirms bijušās KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes paziņojuma par kandidēšanu Rīgas domes vēlēšanās no Jaunās konservatīvās partijas saraksta. SKDS direktors Arnis Kaktiņš lēš, ka diez vai tas mainīs domē valdošo koalīciju,
taču Strīķes kandidēšana vēlēšanās var krietni pasliktināt partijas “Vienotība” izredzes, kura varētu neiekļūt domē.
Arī Mārtiņa Bondara vadītai Latvijas Reģionu apvienībai Strīķe “var radīt galvassāpes”, pauda Kaktiņš.
