Ārstniecības riska fonds izveidots 2013. gadā un domāts, lai pacienti varētu saņemt kompensāciju par ārstniecības laikā iegūtu kaitējumu veselībai vai dzīvībai.
Nacionālajā veselības dienestā stāsta – arvien aktīvāki kļūst starpnieki, kuri piedāvā nokārtot attiecības ar fondu, kā atlīdzību pieprasot pat pusi izmaksātās kompensācijas. „Ja šāda kompensācija ir 10 000, tad 5000 aiziet šim pārstāvim, kas, mūsuprāt, ir neadekvāts atalgojums,” saka Nacionālā veselības dienesta pārstāve Māra Āboliņa.
Bezmaksas konsultācijas par pieteikšanos kompensācijai sniedz pats dienests, un, kā norāda tā pārstāve, iespēju juridiski ietekmēt Veselības inspekcijas veikto gadījumu izmeklēšanu trešajām personām nemaz nav. „Iesniegums Ārstniecības riska fondam ir ļoti vienkāršs, tās ir divas A4 veidlapas, kas ir jāaizpilda, no iedzīvotāja netiek prasītas īpašas medicīniskas vai juridiskas zināšanas, lai šo iesniegumu aizpildītu, to var aizpildīt vienkāršā saprotamā valodā. (..) Konkrēti Veselības inspekcija prasa dokumentāciju no ārstniecības iestādēm, izskata, veic šo te ekspertīzi, un iedzīvotājs pats nemaz nav iesaistīts,” saka Āboliņa.
Tomēr starpnieki ir pieprasīti, internetā atrodamas šāda pakalpojuma reklāmas, izveidota arī mājaslapa riska fonds lv. Tajā norādīts – piesakoties kompensācijai, pacients var satapties ar noraidošu attieksmi, kā arī var būt nepieciešamas specifiskas zināšanas. „Riska fonda konsultāciju” līdzdibinātājs ir mikroķirurgs Olafs Libermanis, kurš specializējies uz izgulējumiem.
„Mēs vācam pierādījumus no šiem pacientiem, mēs sazināmies ar ekspertiem, lūdzam ekspertu skaidrojumu, kuros gadījumos izgulējumi ir novēršami, kuros nenovēršami,” stāsta Libermanis. Viņš apstiprina, ja „Riska fondu konsultācijas” uzvar attiecīgajā strīdā, tad tas iegūst gandrīz pusi no visas summas, piemēram, no 17 000 eiro fonds var iegūt 8000.
Libermanis norāda – kompensācijas apjoms ir ieguldītajam darbam atbilstošs. Turklāt esot gadījumi, kad tiek ieguldīti līdzekļi, bet kompensācija netiek piešķirta un atalgojums izpaliek.
Pēc viņa teiktā, stacionāri lielākoties savu vainu neatzīst un ar Veselības inspekcijas izmeklēšanu var nepietikt, lai pacients saņemtu atlīdzību. „Gan lielās universitātes slimnīcas ir Veselības ministrijas pakļautības, gan Nacionālais veselības dienests, gan Veselības inspekcija - es negribu tiešām mest ēnu, bet apgalvot, ka šīs visas iestādes spēj būt līdz galam konsekventas, nevar,” viņš saka.
Kā norāda Libermanis, ar viņu konsultāciju palīdzību kompensāciju izdevies izcīnīt vairāk nekā 10 pacientiem. Kopumā kopš 2013. gada fonds kompensāciju izmaksājis 56 gadījumos par kopējo summu vairāk nekā viens miljons eiro. Lielākoties kompensācijas piesaka par ārstu kļūdām dzemdībās, šādā gadījumā piešķirta arī lielākā – vairāk nekā 100 000 eiro kompensācija.
