Papildu naudu slimnīcu kvotām varētu atrast, arī negrozot budžetu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Neraugoties uz to, ka trijās ceturtdaļās no reģionu slimnīcām pacientiem vairs nav pieejami valsts apmaksātie pakalpojumi, jo ir beigušās kvotas, Veselības ministrija (VM) vēl nav vērsusies pie Finanšu ministrijas (FM) ar lūgumu rast risinājumu šai situācijai. Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Vucāns risinājumu saredz valsts budžeta grozījumos, tikmēr FM šādu ierosinājumu vērtē piesardzīgi.

Lielākajā daļā ārpus Rīgas esošo slimnīcu valsts apmaksāti izmeklējumi un manipulācijas pacientiem vairs nav pieejami – tiem atvēlētie budžeta līdzekļi ir izsīkuši. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdis Jānis Vucāns (ZZS) trešdienas, 12.oktobra, rīta intervijā Latvijas Radio apsolīja, ka risinājums tiks meklēts, taču tas, visticamāk, nebūšot vienkārši.

„Es pieļauju, ka varētu būt budžeta grozījumi. Savādāk tos līdzekļus šogad nevar iedalīt. Mēs ļoti negribētu, ka ir jāveic budžeta grozījumi, un tas izsauks lielus jautājumus, bet citādi nevar,” teica Vucāns.

Līdzekļi, kas 2016. gada valsts budžetā bija ieplānoti neparedzētiem gadījumiem, ir izsīkuši, taču FM runasvīrs Aleksis Jarockis uzsver, ka jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpei būtu iespējams risināt, arī neatverot šā gada valsts budžeta likumu.

„Šādos gadījumos nav nepieciešams veikt budžeta grozījumus, jo normatīvie akti pieļauj pārdales iespējas – vai nu tas ir viena resora ietvaros starp dažādām ministrijas programmām ar Saeimas Budžeta komisijas akceptu, vai nu gadījumā, ja ir jāpārdala finansējums starp ministrijām, tad gan ir vajadzīgs Saeimas atbalsts. Protams, nedrīkst pārsniegt budžeta deficītu,” pauda Jarockis.

Tomēr, lai ķertos pie papildu naudas meklēšanas, vispirms ar attiecīgu ierosinājumu jānāk klajā Veselības ministrijai. Pagaidām nozares ministrija vēl nav vērsusies pie Finanšu ministrijas ar mudinājumu rast papildu finansējumu, teica Jarockis. „Pirmkārt, būtu nepieciešams Veselības ministrijas izvērtējums un analīze, kāpēc tika ieplānots finansējums kvotām, kas būtu pilnam gadam, bet ir jau beigušās septembrī. (..) Otrkārt, ir jāuzklausa Veselības ministrijas viedoklis,” norādīja Jarockis.

VM pārstāvis Oskars Šneiders portālam lsm.lv paskaidroja, ka ministrija jau ir uzdevusi Nacionālajam veselības dienestam noskaidrot, kādas ir pacientu rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem 1.oktobrī.

Tad varētu būt zināms finansējums, kas vēl šogad nepieciešams katrai slimnīcai. Par to, vai slimnīcām ir iespējams piešķirt papildu līdzekļus gan lems valdība.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas iepriekš sniegto informāciju, šā gada pirmajos astoņos mēnešos valsts budžetā ir izveidojies gandrīz 250 miljonus eiro liels pārpalikums. Vairāku nodokļu ieņēmumi gan atpaliek no plānotajiem, taču kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns ir izpildīts ar nelielu uzviju.

Ziņots, ka vairākas – Ogres, Kuldīgas, Preiļu un citas – reģionālās slimnīcas pavēstījušas, ka kvotu neesamības dēļ lielākā daļa izmeklējumu un vizītes pie neirologa, ortopēda un citiem ārstiem ir par maksu.

Šāda situācija izveidojās tāpēc, ka gada sākumā miljonu eiro no kopējā finansējuma no reģionālajām slimnīcām pārdalīja par labu Rīgas slimnīcām. Pēc tam gan Veselības ministrija daļēji kompensēja "nogriezto" miljonu, piešķirot papildus 400 000 eiro diagnostikas un citu pakalpojumu sniegšanai reģionālajās slimnīcās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti