Padomju laika ēkas - izturīgas, taču slikti apsaimniekotas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

30 līdz 50 gadi – vēl tik ilgu mūžu eksperti paredz padomju laikā celtajām daudzdzīvokļu ēkām, kurās šobrīd mitinās lielākā daļa Rīgas mikrorajonu un visas Latvijas iedzīvotāju. Tiesa, lai arī padomju laikā celto ēku nesošās konstrukcijas ir izturīgas, namu stāvokli ļoti pasliktinājusi to nevērīgā apsaimniekošana.

Kāda Rīgas ēka celta pirms mazāk kā 10 gadiem un apkārtējos jau sāk satraukt tās tehniskais stāvoklis. Plaisas gan ne vienmēr liecina par būtiskiem konstrukciju bojājumiem, tomēr pat vizuāli defekti salīdzinoši jaunās mājās tikai nostiprina sabiedrības pārliecību – agrāk, Latvijas pirmās brīvvalsts un vēlāk padomju laikā celtās ēkas ir izturīgākas. Bet daudzas no tām ir kalpojušas jau 50 un pat 70 gadus, un arī tām – kā jau jebkuram parastam produktam – ir derīguma termiņš.

Pēckara periodā celtās sērijveida daudzīvokļu mājas šobrīd veido lielāko daļu daudzdzīvokļu ēku apbūves Latvijā.

„Par padomju laika mājām jāsaka, ka to plānotais kalpošanas laiks viņām bija 50 gadi. Tas nozīmē, ka dažām no šīm ēkām jau plānotais kalpošanas laiks ir beidzies, bet tas nenozīmē, ka viņas varētu tūlīt sabrukt vai kaut kas slikts ar viņām notikt, jo padomju laika normas bija ar krietnu rezervi,” stāsta RTU Būvniecības fakultātes Būvražošanas katedras vadītājs Mārtiņš Vilnītis.

Pirmskara mūra un koka apbūve šobrīd pārbaudīta nav, bet pēckara perioda ēku apsekojums liecina – padomju laika namu konstrukcijas lielākoties saglabājušās gluži labi. „Šie apsekojumi rāda, ka māju kalpošanas laiks arī turpmāk vēl ir prognozējams vismaz 30 – 50 gadi, atkarībā no sērijas. Tā kopējā tendence ir, ka mājām, visām šīm padomju laika mājām, ir noteikti elementi, kas jāmaina nekavējoties (..) Ēkām, kas ir celtas 50. - 60. gados, kas ir ar izvirzītiem balkoniem, ir konstatēts, ka šos balkonus būtu jāstiprina, jo viņu noturība šobrīd ir tāda, ka viņi prasa papildus investīcijas un papildu stiprināšanu,” stāsta Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.

Sliktā stāvoklī ir arī daudzu namu jumtu segumi, ēkās, kur tas vēl nav izdarīts, jāmaina komunikāciju un siltumapgādes sistēmas. Tieši nevērīgā ekspluatācija ir padomju laika ēku galvenā problēma, jo pašas konstrukcijas būvētas pamatīgi.

„Atbildības pakāpe bija cita. Mēs kaut vai no vēstures atceramies, kā būvēja tiltus – tilta inženieris, kad tilts bija uzbūvēts, pirms pirmais transports brauca pār tiltu, viņš stāvēja tiltam apakšā. Viņš bija drošs par to, ka viņš ir visu uzbūvējis pareizi. (..) Teiksim, arhitekts, viņš bija tas, kas domāja par katru no šīs konstrukcijas elementiem, nevis – šodien es atbildu tikai par šo daļu, bet pārējais mani neinteresē. Es par to, to lai atbild cits,” salīdzina Latvijas Būvnieku savienības Sertificēšanas un novērtēšanas komisijas vadītājs Leonīds Jākobsons.

Pēc 30, labākajā gadījumā – 50 gadiem, vecās konstrukcijas tomēr savu laiku būs nokalpojušas. „Ar pienācīgu uzturēšanu vien droši vien, ka tas mirklis kādreiz pienāks, jo jebkurš remonts ir tikai remonts, ja nepieciešams stiprināt konstrukcijas, tad, iespējams, viņas ir jāstiprina. Un brīdī, kad tas notiek, māja var būt jāatbrīvo no iedzīvotājiem uz laiku, kamēr šīs konstrukcijas tiek stiprinātas,” saka Oša.

„Teiksim, Maskavā bija vesels rajons - tāds Čerjomušku, kur bija sabūvēts arī pirmās šīs lielpaneļu ēkas, viņas visas nojauca, jo šodien arī prasības ir no energoefektivitātes, jo  tās ēkas vairs neatbilst šīm prasībām,” stāsta Jākobsons.

Ekonomikas ministrijā par paredzamo sērijveida daudzdzīvokļu namu pārbūvi izsakās bažīgi, norādot – tā prasīs ievērojamas investīcijas no dzīvokļu īpašniekiem. Daudzās Eiropas valstīs speciāli šādiem gadījumiem namīpašnieki veido uzkrājumus, bet Latvijā tiek iekasētas vien nelielas iemaksas tekošo remontu veikšanai.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti