Lai gan ik pēc pāris minūtēm ātrā palīdzība ieved kādu pacientu, Gaiļezera Neatliekamās palīdzības klīnikā to nejūt. Apskates, pārsiešanas telpas ir nodalītas. Rinda veidojas tikai pie izmeklējumiem.
Bet ir vēl kāda rinda. Tajā sēž tie, kuri šurp atnāk paši. Neviens rindā sēdētājs nelokās sāpēs. Daži, garlaicības mākti, spēlē spēlītes savā mobilajā telefonā. Kas vedina domāt, ka slimnīcā viņiem īsti nav ko darīt.
Klīnikā šī ir smaga dežūra: motobraucējs ar lauztu kaklu. Pasniedzējs, kurš iekšēji asiņo un var nomirt jebkurā brīdī. Sieviete pēc insulta, nekustīga. Ārstiem visa uzmanība jāveltī viņiem. Taču tā vietā nākas skaidrot tiem, kas šurp atnāk paši, kāpēc ultrasonogrāfiju vai rentgenu jāgaida divas stundas. Kamēr parastā poliklīnikā rinda ir divas nedēļas vai pat divi mēneši. Radiologi dienā veic 200 izmeklējumus.
Uz pirmo augustu pacienti slimnīcai par sniegtajiem pakalpojumiem ir palikuši parādā 3,2 miljonus eiro. Šī summa ir veidojusies vairāku gadu garumā. Parādā paliek gan pensionāri, gan studenti un bezdarbnieki. Cilvēki ar zemiem ienākumiem un no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Ir arī ļaunprātīgi nemaksātāji. Ar parādu piedzinēju piesaisti izdodas atgūt piekto daļu parādu.
"Es neteiktu, ka ļaunprātīgi, bet viņi zina, ka var izmantot mūsu izmeklējumus, un zina, ka dabūs tos ātri, nemaz nerēķinoties, ka tam visam nav finansiāla seguma," skaidro Neatliekamās palīdzības klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.
Mēneša laikā šajā klīnikā ieved 6500mt pacientu. Katrs piektais ir kritiskā stāvoklī, kad minūtes izšķir visu. Bet katram trešajam te vispār nebūtu jābūt, tā vietā ejot pie ģimenes ārsta. Savukārt valsts joprojām par ārstēšanu maksā slimnīcai tik, cik var, nevis tik, cik tas reāli maksā. Nereti summa ir desmit reižu mazāka, nekā iztērēts pacienta glābšanai.
