Kārlis un Emīls ir divi no Aiņa Dzalba vairāk nekā diviem tūkstošiem pacientu. Apkaime plaša, tuvākā slimnīca ir Jelgavā. Tāpēc doktorātā gan liek sistēmas, gan ģipsē lauztus kaulus un šuj rētas. No visām streika prasībām tieši par šo manipulāciju apmaksas celšanu ārsts iestājas visvairāk.
Vieglāk un lētāk ir nedarīt. Vieglāk ir iedot nosūtījumu un viss. Tiklīdz es kaut ko daru, es palieku zaudētājos," saka ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. "Vizīte mājās pie pacienta virs 80 gadiem un valsts par šo pakalpojumu man samaksā 2 eiro 85 centi, šāda summa nesedz neko, nedz mašīnas, nedz amortizācija, tā summa ir mistiska, veselības ministrija saka, vēl ir kapitācijas nauda, bet mēs nesam zaudējumus un uzturam valsts pakalpojumus. Tā ir tā lielākā problēma."
Dzalba doktorāts ir viens no astoņiem valstī, kas spējis izpildīt visas noteiktās kvalitātes prasības. Tas ir viņa un māsas entuziasms, kas palīdzējis sasniegt tik augstu līmeni. Pārliecināt doties uz mamogrāfiju vai atkārtoti potēties pret difteriju. Tajā pat laikā protams, šī prakse, tāpat kā visu citu ģimenes ārstu prakses ir privāts uzņēmums, kas pelna ne tikai no valsts. Bet tikai valsts atļaujas maksāt mazāk nekā pats pakalpojums maksā.
Ārsta pacienti visi ir viņa pusē. Streiku atbalsta.
No pirmdienas dienas vidus visa pacientu aprūpe paliks uz Andras Vaskas pleciem. Viņa gan uzskata, ka šādai protesta akcijai bija jāsākas jau sen.
"Jau sen, sen viss ir samilzis, jau 20 gadus, kad es sāku strādāt, tā ka es brīnos, ka viss tikai tagad ir noticies," saka Andra Vaska. "Protams, ka es atbalstu, ārsta palīgi, mēs strādāsim."
"Cik degradēta ir valsts medicīna, mēs gadiem runājam par to, ka ģimenes ārsti nav pieejami. Nu mēs esam nonākuši situācijā, kad ģimenes ārsti ir pieejami, bet nekas cits vairs nav pieejams. Ārpus ģimenes ārsta nenotiek nekas, ar mūsu nosūtījumu nevar tikt nekur. Tas paralizē mūsu darbu un cilvēki spiesti apmeklēt privātus medicīnas pakalpojumus," stāsta Dzalbs.
Pirms divām nedēļām Aini Dzalbu satikām ģimenes ārstu un veselības ministrijas seminārā Rīgā. Viņš sūkstījās, ka kopš rudens nespēj pieslēgties e-veselībai.
"Es domāju, pateicoties sižetam, mums ir pieslēgums e-medicīnai, sistēma darbojas gana lēni, iedarbināt vajag," norāda ārsta. "Ja valsts uzskata, ka gatavs, mēs varam sākt strādāt, bet ar nosacījumu, ja var saslēgt ar mūsu lokālajām programmām. Valsts ir nokavējusi 10 gadus, runāsim atklāti, es jau sen strādāju, tad vienā es veikšu ierakstus, otrā sūtīšu e-receptes?"
Ārsts aktīvi seko līdzi notiekošajam valdības ēkā. Viņš cer, ka Streika komiteja ir gatava sarunām.
"Es ceru, ka šis streiks neizvērtīsies par spēka un muskuļu demonstrēšanu no abām pusēm, kas patiesībā ir jau sācies, mēs saņēmām draudu vēstuli no NVD, par to, kādas sankcijas mūs sagaida, mums draud ne tikai nemaksāt mums pašiem, par algu, bet arī draud nemaksāt arī neko, paralizējot ārsta palīga darba un māsu darbu it visās pozīcijās," atklāj Dzalbs.
"Es aicinātu arī streika iniciatorus aktīvi piedalīties problēmu risinājumā, ir jāpārkāpj savām ambīcijām, prioritāte ir sarunas, mērķis ir panākt rīcību," aicina ārsts.
No 11 ārstiem, kas kopā ar Aini bija viņa grupā medicīnas studiju laikā, Latvijā ir palikuši divi. Viņš un kolēģe dermatoloģe. Deviņi iztiku pelna ārzemēs. Dzalbs vienkārši pārāk mīl savus pacientus un savu darbu, lai visu pamestu un dotos prom.
