Pērn NVD ir saņēmis 171 iesniegumu par atlīdzības izmaksāšanu no Ārstniecības riska fonda par ārstniecības laikā veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu. Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā aizpērn.
"Vērtējot iesniegumu iesniegšanas aktivitāti šajā gadā, šobrīd pirmajā pusgadā saņemt vēl 130 iesniegumi. Mēs redzam, ka iesniegumu iesniegšanas tendence ir pieaugoša," atzina NVD pārstāve Evija Štālberga.
Kopumā kopš 2013.gada 25.oktobra, kad fonds sāk strādāt, Ārstniecības riska fonda vērsušies aptuveni 400 iedzīvotāji. Līdz šīs vasaras vidum pieņemti 99 lēmumi par atlīdzības izņemšanu. Tikpat daudz ir atteikumu, jo nekonstatēja kaitējumu pacienta veselībai, vēl 37 iesniegumi neatbilda Ārstniecības riska fonda gadījumam saistībā ar noteiktajiem termiņiem, un vēl 150 iesniegumi ir izskatīšanā.
Kopējā šo gadu laikā kompensācijās izmaksātā summa ir aptuveni pusotrs miljons eiro par veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu.
Pacientu iesniegumi skar dažādas medicīnas jomas, visbiežāk - traumatoloģiju, neiroloģiju, ķirurģiju, ginekoloģiju un dzemdību palīdzība. Par ko tieši pacienti un viņu tuvinieki sūdzas, turpina Nacionālā veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga: "Piemēram, par nepietiekamu veselības aprūpi, par pacientiem nenoteiktām diagnozēm, par sekām pēc veiktām manipulācijām un arī dažādām citām situācijām."
Līdz šim lielākā viena pacietam izmaksātā summa ir 114 000 eiro, kas ir diezgan tuvu maksimālajai noteiktajai kompensācijas summai – 142 000 eiro. Šajā gadījumā sūdzība bija par nediagnosticētu neiroloģisku saslimšanu. Vēl vairākas no līdz šim lielākajām izmaksātās summām saistās ar dzemdību palīdzības sniegšanu.
Par ko liecina augošais iesniegumu skaits Ārstniecības riska fondā, un, vai nav bažas, ka ārstniecības kvalitāte pasliktinās, NVD norāda – šāda uzskatam nav pamata.
Dienesta pārstāve Štālberga lēš, ka arvien vairāk cilvēku fondā vēršas, jo šo vairāk kā divarpus gadu laikā vairāk cilvēku par šo fondu uzzinājuši.
"Ir vairāk informācijas pieejams gan pacientiem, viņu piederīgajiem. Ir pieejama jau informāciju no cilvēkiem, kas ir vērsušies fondā, kas pārzina šo procedūru un var padalīties ar citiem, pastāstīt, kāds ir iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas process, cik ātri viņu gadījumā lieta izskatīta un kādā apmērā viņi saņēmuši kompensāciju," teica Štālberga.
Tomēr jau kopš fonda darbības sākuma izskanējusi arī kritika no pacientu tiesību aizstāvjiem. Zvērināta advokāte Solvita Olsena norāda, ka spēkā esošo normu piemērošana ir diezgan nepieredzama – kaitējuma konstatēšanā vai nekonstatēšanā bieži trūkst argumentēta pamatojuma.
"Veselības inspekcija neizmanto medicīnas zinātnē nostiprinātās atziņas, lai pamatotu savus secinājumus. (..) Tas ir būtisks trūkums.
Nevar pieņemt lēmumus par kaitējumu pēc principa "es tā teicu"," atzina Olsena.
Zvērināta advokāte atzina, ka viņai bijušas vairākas lietas, kurās nav skaidrs, kāpēc Veselības inspekcija ir noteikusi tieši tādu un ne citādāku nodarītā kaitējuma apmēru. "Argumenti, kāpēc tieši tik, nav atrodami," noteica Olsena.
NVD savukārt ievērojis, ka diezgan bieži ārsts un pacients nav pietiekami detalizēti un skaidri pārrunājuši iespējamās ārstēšanas sekas un blakus parādības. Proti, pacients nav bijis informēts, ka stāvoklis, kas iestājies, patiesībā ir bijis paredzams.
