NATO ar Varšavas samitā pieņemto lēmumu par daudznacionālo kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā parāda, ka NATO 5.pants ir realitāte. "Varšavas samita lēmums signalizē Krievijai - ne soli tālāk," sprieda Pabriks.
Pēc EP deputāta teiktā, Latvija līdz ar pieņemto lēmumu ir sasniegusi vēsturisku "pagriezienu", jo vēl pirms trim četriem gadiem neviens neesot ticējis šādai NATO pastāvīgai palīdzībai reģionā.
Pabriks gan atzina, ka drošības jomā vēl ir daudz darāmā, piemēram, ir jāstrādā pie Eiropas Savienības dalībvalstu lielākas iesaistes aizsardzībā, atvēlot tai pienācīgus resursus, piebilda Pabriks.
Taujāts par iespējamo Krievijas reakciju uz pieņemtajiem lēmumiem, Pabriks norādīja, ka Krievija centīsies izmantot NATO lēmumu kā pamatojumu dažādām savām rīcībām.
Arī ārpolitikas eksperte Žaneta Ozoliņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja, ka Krievijas reakciju uz NATO samita lēmumu ir viegli prognozēt – ir gaidāmas provokācijas un spēka demonstrācijas no Krievijas puses.
Viņa gan piebilda, ka ir jāsagaida Krievijas un NATO šonedēļ gaidāmo sarunu rezultāts. "Milzīgi vēsturiski” lēmumi šajās sarunās nav gaidāmi, bet jebkura tikšanās ir solis uz dialoga atjaunošanu, kas ir iespējams ilgākā termiņā.
Jau vēstīts, ka NATO dalībvalstu līderi alianses samitā pagājušajā nedēļā vienojās par spēku pastiprināšanu NATO austrumu daļā - Polijā un Baltijas valstīs, izvietojot tajās daudznacionālas kaujas grupas.
Četrās valstīs tiks izvietoti kaujas grupas: ASV vadīs bataljonu Polijā, Lielbritānija - Igaunijā, Vācija - Lietuvā un Kanāda – Latvijā.
