Pusdiena

Izmeklēšana par vardarbību pret bērniem «Līkumos» – novilcināta

Pusdiena

Pusdiena 21.12.2017

Nepilsoņiem liedz Otrā pasaules kara dalībnieka statusu

Otrā pasaules kara veterāniem īpašu sociālo pabalstu nebūs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Oficiāls statuss un īpaša krūšu nozīme – šādus ieguvumus vēl dzīvajiem kara dalībniekiem sola garās diskusijās tapušais likums „Par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu”, kuru Saeima ceturtdien, 21. decembrī, pieņēma galīgajā lasījumā. Tas, vai statusu ieguvušie varēs saņemt arī kādu īpašu sociālo palīdzību, būs atkarīgs no pašvaldībām – tās šādu palīdzību varēs paredzēt savos saistošajos noteikumos. Tāpat nolemts, ka nepilsoņiem nepiešķirs Otrā pasaules kara dalībnieka statusu

Par likumprojektu balsoja 60 deputāti, pret iestājās 22, un neviens neatturējās.

Saskaņā ar ceturtdien pieņemto likumu Otrā pasaules kara dalībnieka statusu saņēmušajiem cilvēkiem plānots piešķirt īpašas krūšu nozīmes.

Savukārt īpašu sociālo palīdzību šie ļaudis varēs saņemt tikai tad, ja to piešķirs pašvaldība, kuras teritorijā šie cilvēki dzīvo.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Ilmārs Latkovskis, kurš likumprojektam bija iesniedzis priekšlikumu Otrā pasaules kara dalībniekiem piešķirt ikmēneša pabalstu, debatēs pauda: „Mans priekšlikums ir, ka šajā likumā vajadzētu ne tikai to saukli par saliedētību un krūšu nozīmītes, bet arī sociālo palīdzību. Būtībā jau bija kauns atgriezties pie šī likumprojekta. Pirms pieciem gadiem mēs šo likumu Saeimā „norakām”. Kauns no tiem vecajiem karavīriem. Cik tad var ņemties ar šo un neko jēdzīgu neizdarīt?”

Tomēr Saeimas vairākums uzskata, ka pabalsti no valsts budžeta Otrā pasaules kara dalībniekiem nav jāpiešķir. Nacionālās apvienības deputāts Ritvars Jansons uzsver, ka veterāni šādus pabalstus nemaz nav prasījuši. „Ja šis ir sociālās palīdzības likums, tad Latvijas valsts uzņemas atbildību arī par tiem citu valstu pilsoņiem, kas Otrajā pasaules karā ir karojuši gan Latvijas teritorijā, gan ārpus tās," norādīja Jansons.

Likumā arī noteikts, ka par Otrā pasaules kara dalībniekiem varēs atzīt tikai tos cilvēkus, kas laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1945. gada 2. septembrim citu valstu armijās ir cīnījušies pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto spēkiem. Tāpēc Otrā pasaules kara statusu varēs iegūt tikai tie, kas 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsoņi vai arī tagadējie pilsoņi, kuri bija legāli iebraukuši Latvijā un 17. jūnijā bija tās pastāvīgie iedzīvotāji.  Tāpat Otrā pasaules kara dalībnieka statusu varēs iegūt tagadējie Latvijas pilsoņi, kuri 1940.gada 17.jūnijā varēja pretendēt uz Latvijas pilsonību.

Tāpat norādīts, ka Otrā pasaules kara dalībnieka statusu nevarēs iegūt cilvēki, kuri izdarīja noziegumus bez noilguma, darbojušies noziedzīgās organizācijās un kuri ir sodīti un nav reabilitēti par kara laikā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Līdzīgi kā attiecībā uz otro lasījumu, arī ceturtdien opozīcijas deputāti metās kritizēt pozīcijas nostāju. Opozicionārs Igors Pimenovs (“Saskaņa”) pauda, ka “likumprojekts izturas izaicinoši”, jo sadala sabiedrību. Proti, izceļ vienā pusē karojušus veterānus un noliedz otrā pusē bijušo veikumu. „Kara dalībnieka statuss likumprojektā ir ļoti sašaurināts. Mēs vienmēr esam pastāvējuši uz to, ka Otrā Pasaules kara dalībniekos noteikti jābūt padomju partizāniem, viņu izlūkiem un sakarniekiem, kā arī tiem veterāniem, kas Latvijas pilsonību ieguva pēc 1940. gada 17. jūnija," sacīja Pimenovs.

Precīzu datu par to, cik iedzīvotāju varētu pretendēt uz oficiālo Otrā pasaules kara dalībnieka statusu nav. Iekšlietu ministrija, balstoties uz Iedzīvotāju reģistra datiem, savulaik prognozēja, ka šādu cilvēku skaits nepārsniedz 3000.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti