Saeima ceturtdien likumprojektu skatīja otrajā lasījumā - to atbalstīja 67 Saeimas deputāti, bet pret to bija 23 parlamentārieši. Par likumprojektu vēl Saeimai vēl būs jābalso galīgajā lasījumā.
Šodien par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu pārsvarā debatēja partijas "Saskaņa" un Nacionālās apvienības deputāti. "Saskaņas" pārstāvis Igors Pimenovs vairākkārt aicināja atbalstīt savu priekšlikumu, kas statusu ļautu iegūt arī nepilsoņiem, ko iepriekš atbildīgā Saeimas komisija noraidīja.
"Tātad tiek izaicinoši vājināts nepilsoņa kā Latvijai piederīgas personas statuss, un likumprojekts liedz iespēju iegūt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu 90 procentiem Sarkanās armijas veterānu, kuri dzīvo Latvijā. Uz šiem pamatiem uzbūvēts likumprojekts atsakās nosaukt par Otrā pasaules kara dalībniekiem karavīrus, kuri karā uzvarēja. Tas ir spļāviens viņu sejās," sacīja Pimenovs.
Tikmēr Nacionālās apvienības deputāts Ritvars Jansons argumentēja, ka likumu var attiecināt tikai uz Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, pirms Padomju Savienība okupēja Latviju.
"Latvija, vēl vienreiz atkārtoju, kā valsts Otrajā pasaules karā nepiedalījās, un līdz ar to mēs arī nevaram uzņemties atbildību par citu un it sevišķi okupētājvalstu pilsoņiem, kuri tajā brīdī atradās Latvijas Republikas teritorijā un piedalījās Otrā pasaules kara darbībā. Šis likums ir vērsts uz mūsu valsts pilsoņu uz 1940.gada 17.jūniju un patstāvīgo iedzīvotāju uz 1940.gadu 17.jūniju tiesību definēšanu," skaidroja Jansons.
Saeimas vairākums Pimenova priekšlikumu noraidīja. Līdz ar to Otrā pasaules kara statuss nepilsoņiem un iebraucējiem pēc kara nepienāksies, ja vien Saeima nelems citādi galīgajā likumprojekta lasījumā.
Vēl plānots, ka statusu nevarēs saņemt personas, kas ieradās Latvijā saskaņā ar 1939. gadā noslēgto militāro bāzu līgumu ar Padomju Savienību. Tāpat statuss nepienāksies nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības drošības iestāžu darbiniekiem un kara noziedzniekiem.
Deputāti debatēja arī par to, ko šāds statuss praktiski kara veterāniem dotu. Ideju par kāda veida sociālo palīdzību Saeima noraidīja. Tādēļ šobrīd plānots Otrā pasaules kara dalībniekiem tikai izdalīt nozīmītes.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šim mērķim lūgusi piešķirt aptuveni 43 000 eiro nākamā gada valsts budžetā.
"Es domāju, ka tas viņiem dos skaidru apziņu, ka viņi ir Otrā pasaules kara dalībnieka statusa cienīgi, ka viņi nav, piemēram, nepareizajā pusē karojuši, jo tāda pareizās puses nebija. Šis nav sociālās palīdzības likums. Nevar cerēt, ka par to būs kādas priekšrocības vai kaut kāds materiālās gandarījums," teica Jansons.
Par sociālo palīdzību kara veterāniem gan varēs lemt pašvaldības. Iekšlietu ministrija prognozē, ka statusam varētu pieteikties aptuveni 3000 cilvēku.
