Judins skaidroja, ka jautājums ir saistīts ar Ivara Gulbja atteikšanos sniegt liecības oligarhu krimināllietā izmeklēšanas laikā un Aināra Šlesera izvēli neatbildēt uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu jautājumiem, par ko prokurors Māris Leja lēmis nerosināt kriminālprocesu. Judins vēlas noskaidrot, vai Lejas viedoklis sakrīt arī ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera viedokli.
“Ja ir pozīcija, ka cilvēks var vienkārši neliecināt, nestāstīt, neatbildēt uz jautājumiem, ja viņš uzskata, ka tas ir kaut kādā mērā ar viņu saistīts vai var būt saistīts,
te ir lieli riski, ka arī citos kriminālprocesos procesu virzītāji, advokāti vai paši cilvēki izdarīs secinājumus, ka ikviens var atteikties no liecību sniegšanas.
Tas var būt ļoti liels risks citiem procesiem. Līdz ar to, manuprāt, ir ļoti svarīgi noskaidrot, ko domā Ģenerālprokuratūra, jo šobrīd mēs esam informēti par viena prokurora viedokli,” norādīja Judins.
Jau ziņots, ka Saeimā parlamentārās izmeklēšanas komisiju izveidoja šā gada 21.jūlijā pēc 35 deputātu pieprasījuma, un tās darbības laiks sākotnēji paredzēts seši mēneši. Komisija izveidota pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.
KNAB pērn 22. februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Žurnāls "Ir", kas publicēja daļu "Rīdzenes sarunu" atšifrējumu, rakstīja, ka "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.
