Oktobrī Ieslodzījumu vietu pārvalde atklāja vērienīgo Olaines Atkarīgo centru, kas durvis pirmajiem klientiem vēra mēnesi vēlāk. Lielai daļai ieslodzīto ir dažādas atkarības problēmas, kas mudinājušas pastrādāt noziegumu, tāpēc valsts tās cer atrisināt laikā, kamēr persona atrodas apcietinājumā. Centra priekšnieka vietas izpildītāja Sanita Švese atzīst, esot grūtības, ar kurām nebija rēķinājušies. Projekta programma tiekot īstenota nepilnīgi, un tā esot jāpamet personām, kuru cietumsods beidzies, neatkarīgi no tā, vai ārstēšanās uzsākta nesen vai tuvojas beigām:
„Arī psihologu trūkums. Programmā ļoti nepieciešami psihologi, jo viņi vada daļu no nodarbībām, un mēs strādājam tikai ar tiem resursiem, kuri mums ir. Esam saskārušies ar to, ka valstī noteiktā kārtība par iepirkumiem ir apgrūtinājusi programmas nodarbību vadīšanu, jo viss tiek ļoti lēnām iepirkts, un tas, kas ir paredzēts nodarbībām, ne vienmēr iespējams.”
Potenciālo klientu atlasi veic cietumi, un personas, kas no atkarībām vēlas atbrīvoties, nonāk Olainē. Tur vienlaikus var uzturēties līdz pat 200 cilvēkiem. Pašlaik centrā ārstējoties 40 personas, kas ir ļoti maz, saka Švese:
„Ne visi grib. Ir 61 cilvēks nosūtīts uz centru, vārdu sakot, mēs esam saņēmuši 61. 21 ir aizbraucis atpakaļ uz cietumiem tāda iemesla dēļ, ka centrā nav subkultūras, ko ļoti atbalsta lielākā daļa cietuma iemītnieku. Ir atskaitīti arī par iekšējās kārtības noteikumi neievērošanu. Jāstrādā ļoti ar sevi, un pie tā mūsu notiesātie nav pieraduši. Ir bijuši arī gadījumi, kad ir neatbilstošs veselības stāvoklis.”
To, ka centrs faktiski ir pustukšs, Ieslodzījumu vietu pārvaldē skaidro ar rūpīgo programmas dalībnieku atlasi.
„Ar pilnu apjomu šis centrs netiek ekspluatēts šobrīd tikai tādēļ, lai mēs šos programmu nosacījumus kvalitatīvi ievērotu. Mēs neuzņemam ikvienu, kurš izrāda vēlēšanos, tādēļ ka mums ir ļoti svarīgi šos augstos standartus centrā saglabāt, saka pārvaldes pārstāvis Māris Luste.
Tāpat vēstīts, ka īpaši trūkstot psihologu. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna norāda, kā Atkarīgo centrs personāla trūkuma jautājumus varētu risināt:
„Šie pacienti tiek atlasīti no visiem cietumiem Latvijā, bet diemžēl ne visos cietumos ir narkologs, kas būtu vēlams ne tikai cietumos, bet arī šajā centrā, jo ir kādreiz vajadzīga arī tā narkologa konsultācija un padoms. Psihologu problēmas ir, protams, arī ārpus cietumiem, bet es domāju, ka tur ir jāsadarbojas ar šīm asociācijām.”
Latvijā apmēram 80% notiesāto sirgst ar dažādām atkarībām. To, ka atsevišķām personām programma jāpamet līdz ar cietumsoda izbeigšanos, plāno risināt, bet tas nebūšot ātri.
