Izglītības sistēmu 35 dalībvalstīs un vēl vairākās partnervalstīs OECD analizē regulāri. Otrdien, 12.septembrī, notika jaunākā pētījuma atvēršana un arī Latvijā tika prezentēti ar mūsu valsti saistītie dati. Lai arī lēnāk nekā citās valstīs, Latvijā izglītībā tomēr pieaug izvēle par labu inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomām, un pieaugums varētu palikt straujāks.
Kā pozitīvi atzīmēti augstākās izglītības ieguves rādītāji un arī arvien lielākais ārvalstu studentu skaits – šo studentu īpatsvars ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā un atbilst vidējam OECD līmenim. Tomēr daudzās jomās Latvija joprojām ir zem vidējā līmeņa vai pat pēdējā vietā. Piemēram, Latvijā lielākā proporcijā nekā citās valstīs vidusskolu uzsākuši skolēni mācības nepabeidz. Bet skolotāju algas absolūtajos skaitļos ir zemākās starp visām pētījumā analizētajām valstīm. Šajā sakarā OECD pētījumā gan atgādināts arī par skolotāju un skolēnu skaita proporciju.
“Skolēnu skaits klasē un skolotāju attiecība Latvijā ir ļoti zema. Latvijā ir mazākais skolēnu skaits klasē no visām OECD valstīm - aptuveni 15 skolēni klasē. Un tā ir gan sākumskolā, gan pamatskolā. Mazākās klasēs var būt priekšrocības, īpaši skolēniem ar īpašām vajadzībām, ar grūtībām, bet svarīgi atcerēties, ka mazas klases ir dārgas,” atgādināja OECD Izglītības un prasmju direktorāta eksperte Kamilla de Moresa.
Izglītības ministrijā norāda, ka gan šos, gan citus līdzīgus pētījums ņem vērā izglītības reformās, un, iespējams, aktuālie dati jau varētu būt citādāki, jo OECD pētījumā galvenokārt izmantoti 2015. gada rādītāji, bet kopš tā laika daudz kas jau izdarīts, piemēram, optimizējot skolu tīklu, un iesāktais turpinās. Tas varētu būt arī daļējs risinājums aktuālajai skolotāju atalgojuma un attiecīgi jaunas skolotāju paaudzes ienākšanas problēmai.
“Pašvaldības varēs skatīties, ko savu resursu sadaļā varētu optimizēt, lai to naudu, kas atbrīvotos, varētu ielikt pedagogu atalgojumā. Un saprotams, ka mēs varam operēt tikai ar to naudu, kas ir, bet neapšaubāmi pašvaldības, sakārtojot savu infrastruktūru, varēs līdzfinansēt pedagogu algās, tai skaitā īpaši runājot par pirmsskolu,” sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Evija Papule.
Latvijā secina, ka kopējos rādītājus ar laiku uzlabos arī jau iesāktā satura reforma, kuras pamatā ir kompetencēs balstīta izglītība.
No šiem pašiem OECD pētījumiem izriet, kā izzūd starptautiskajā vidē pieprasījums pēc rutīnas darbiem, gan manuāliem, gan garīgajiem. Pēc OECD datiem faktiski trešā daļa no profesijām, kas eksistē šodien, neeksistēs 2030. gadā pasaules attīstītajās valstīs.
Kopumā jaunāko OECD pētījumu kā korektu novērtē arī Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Tomēr viņa pauda bažas par atsevišķiem komentāriem. Piemēram, lai arī pētījumā norādīts, ka skolotāju algas salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā ir zemākās, vienlaikus pētījumā secināts, ka šīs algas, salīdzinot ar Latvijas algām, ir augstas.
“Mēs tomēr negribētu piekrist, ka šīs algas ir ļoti augstas. Mēs piekrītam par skolu tīklu modernizāciju, jauno saturu, par kādu prasību paaugstināšanu vienai vai otrai pedagogu grupai. Bet piekrist, ka algas ir adekvātas tam darbam, ko dara, mēs īsti nevaram,” pauda Vanaga.
OECD pētījums par Latviju un citām valstīm ikvienam interesentam pieejams organizācijas mājaslapā.
