Informācijas pieejamības jautājumi aktualizēti arī saistībā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un šo cilvēku iespējām dzirdēt un redzēt diskusijas pirms lēmuma izdarīšanas.
Saeimā uz ikgadējo diskusiju pulcējās nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti. Šogad sarunā vērsta uzmanība uz šo cilvēku līdzdalības iespējām, tostarp par informācijas pieejamību. Latvijas Nedzirdīgo savienības pārstāve Inese Immure vērsa uzmanību uz Latvijas Televīzijas saturu, kas nedzirdīgajiem ir pieejams aptuveni 21% apmērā, jo tikai tādā apjomā saturam veidoti subtitri vai surdotulkojums. Tiesa, tas saistīts arī ar tam iedalīto naudu.
Immure norādīja, ka sinhronās titrēšanas nodrošināšanai valsts piešķir aptuveni 158 000 eiro, šī summa nemainās jau trīs gadus, un tādu pašu summu plānots piešķirt arī nākamgad. Savukārt tiešraidē TV ir pieejamas tikai ziņas pulksten 18.00 ar surdotulkojumu, bet Immure atgādināja, ka ir arī vājdzirdīgie, kas neprot zīmju valodu, un viņiem tiešraidē nav pieejams neviens raidījums.
“Joprojām moderno tehnoloģiju laikmetā Latvijā nav pieejama titrējama mašīna, kas uzreiz var nodrošināt subtitrus tiešraidē,” sacīja Immure.
Savukārt runājot par sabiedriskajos medijos sadzirdamo saturu, kas īpaši aktuāls neredzīgajiem, organizācijas “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis minēja informāciju vieglajā valodā, ko veido Latvijas Radio, kas arī ir nepietiekamā apmērā.
Viņš arī pauda, ka visu informāciju vajadzētu pasniegt vieglajā valodā un vienkārši jāizskaidro sarežģītas lietas. Viņš arī kritizēja šo ziņu kvalitāti, norādot, ka, ja tikai runā lēni un uzsver dažus vārdus, tā nav vieglā valoda.
Tāpat diskusijas gaitā teju visas nevalstiskās organizācijas norādīja, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām nākamajā gadā, ir virkne trūkumu šīs mērķauditorijas informēšanā, proti, pietrūkst audio un video failu par diskusijām pirmsvēlēšanu laikā.
Savukārt Nieru slimnieku asociācijas pārstāve Ligita Liepiņa vēl aicināja medijus vairāk atspoguļot diskusiju par miruša cilvēka orgānu izmantošanu medicīnā; organizācijas ieskatā - sabiedrība par to nav pietiekami informēta.
Labklājības ministrijas dati liecina, ka kopumā valstī ir aptuveni 180 000 cilvēku ar invaliditātes statusu. Pēc diskusijas "Saeima cilvēkiem ar invaliditāti" Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome vērtēja, ka sabiedrisko mediju stratēģijā cilvēku ar invaliditāti informēšana turpmāk būtu jāiestrādā kā prioritārs pasākums.
