Ministru kabineta noteikumi “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” paredz:
- apdzīvotās vietās izvietotās atklātās autosporta un motosporta bāzēs vides trokšņa robežlielumu no 65 dB(A) līdz 80 dB(A).
- apdzīvotā vietā izvietotās atklātās autosporta un motosporta bāzes radīto troksni novērtē, izmantojot tikai vides trokšņa robežlielumus, taču neveicot trokšņa rādītāju novērtēšanu telpās.
Noteikumi neattiecas uz publiskiem pasākumiem, kuri ir saskaņoti ar vietējo pašvaldību, proti, šo pasākumu norisei ir saņemta atļauja.
Augstāka juridiska spēka normas:
Satversmes 111.pants: “Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.”
Satversmes 115.pants: “Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.”
Likuma “Par piesārņojumu” mērķis – novērst vai mazināt piesārņojuma dēļ cilvēku veselībai, īpašumam un videi nodarīto kaitējumu, novērst kaitējuma radītās sekas, kā arī novērst vai samazināt vides trokšņa iedarbību uz cilvēkiem.
Likuma “Par piesārņojumu” 18.1 panta trešā daļa:
“Ministru kabinets nosaka:
1) trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes;
2) prasības un termiņus trokšņa kartēšanai, kā arī trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādei;
3) vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes;
4) kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā (ja novērota pārrobežu ietekme);
5) sabiedrībai un Eiropas Komisijai sniedzamo informāciju par vides troksni, tās sniegšanas kārtību un termiņus, kā arī kārtību, kādā sabiedrība tiek iesaistīta rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādē.”
Lieta Satversmes tiesā ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas un tiesībsarga pieteikumiem, jo bija saņemta sūdzība no personas, kas dzīvo Kandavas kartodroma trases tuvumā un kas lūdza atcelt Kandavas novada domes lēmumu par trases darbības atjaunošanu. Trasē radītais troksnis esot nelabvēlīgi ietekmējis apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus un būtiski aizskarot cilvēku tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kā arī atstājot kaitīgu ietekmi uz personu veselību.
Kandavas kartodroma trases darbība 2014.gadā tika apturēta, jo tā neatbilda tolaik spēkā esošajam pieļaujamo trokšņu līmenim. Savukārt 2015.gadā attiecīgie noteikumi tika grozīti, paredzot augstākus pieļaujamos vides trokšņa robežlielumus, kā rezultātā trases darbība tika atjaunota.
Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē
Demokrātiskā tiesiskā valstī pienācīgi veikti pasākumi, kas tai izriet no personas tiesībām uz veselību un tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, ir tādi, kur tiesību normas pieņēmēja veiktais izvērtējums visupirms ir vērsts uz cilvēka kā augstākās vērtības aizsardzību. Tās ietver arī cilvēka cieņu kā vērtību, kas vienlaikus ir gan jāaizsargā, gan jānodrošina, norāda Satversmes tiesa.
Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē primāri aizsargā personu, tās intereses, proti, personas iespējas dzīvot tādā vidē, kurā tā var pilnvērtīgi, cilvēka cieņai atbilstoši funkcionēt un attīstīties.
Satversmes tiesa vērsa uzmanību, ka Ministru kabinets ārpus telpām izvietotajām mototrasēm ir noteicis augstākus pieļaujamos vides trokšņa robežlielumus nekā citiem, mazāk kaitīgiem vides trokšņa avotiem. Tomēr Ministru kabinets nav apsvēris un pamatojis pēc būtības to, kāpēc mototrašu īpašnieku vai valdītāju pienākums nodrošināt trokšņa slāpētājus ir sasaistīts ar paaugstinātiem vides trokšņa robežlielumiem.
Apstrīdētajās normās pieļautais troksnis ir ne tikai pietuvināts cilvēka veselībai kaitīgas sekas radošam troksnim, bet atsevišķos gadījumos pat lielāks par to un pārsniedz arī Pasaules Veselības organizācijas noteiktos trokšņa robežlielumus. Turklāt sacensībās, kuras notiek brīvdienās, trokšņa līmenis vispār nav ierobežots.
Kaitīgās sekas neizvērtētas
Likumdevējs ir piešķīris Ministru kabinetam kompetenci regulēt vides trokšņa robežlielumus apdzīvotās vietās izvietotās atklātās autosporta un motosporta bāzēs, kā arī noteikt trokšņa rādītāju novērtēšanas metodes. Taču ST norāda, ka Ministru kabinets neesot apsvēris iespējamās attiecīgā trokšņa radītās kaitīgās sekas.
Piesardzības princips demokrātiskā tiesiskā valstī pieprasa, ka nav jāsagaida reāls un faktisks cilvēka veselībai nodarīts kaitējums,
bet pietiek ar pamatotām aizdomām par šāda kaitējuma iespējamību, lai valstij būtu savlaicīgi jāveic efektīvi un samērīgi pasākumi, lai nepieļautu kaitējuma iestāšanos.
Tādējādi Ministru kabinets, izdodot apstrīdētās normas, nav rīkojies atbilstoši piesardzības principam, nodrošinot un aizsargājot cilvēka cieņu kā demokrātiskas tiesiskas valsts augstāko vērtību.
Līdzsvars starp interesēm
Ministru kabinets nu jau apstrīdētos noteikumus izdevis galvenokārt tāpēc, lai veicinātu starptautisko autosporta un motosporta sacīkšu rīkošanu Latvijā, secina Satversmes tiesa.
Savukārt pienācīgs, taisnīguma principam atbilstošs un uz cilvēka cieņas aizsardzību vērsts izvērtējums nozīmē, ka ir izsvērtas un līdzsvarotas iesaistīto personu intereses, uzlūkojot katru cilvēku kā augstāko vērtību demokrātiskā tiesiskā valstī. Izdodot tiesību normas, kas var būtiski ietekmēt personas tiesības uz veselību un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, Ministru kabinetam ir pienākums atbilstošā procesā apsvērt ne tikai ekonomiskās un citas likumiskās intereses, bet arī iespējamo kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību.
Satversmes tiesa vērsa uzmanību, ka trokšņa novērtēšana un pārvaldība nevar būt vērsta tikai uz vienas personu grupas interešu prevalēšanu.
Līdz ar to, nodrošinot tiesības uz veselību un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, jāietver ne tikai cilvēka cieņai un piesardzības principam atbilstošu preventīvu izvērtējumu, paredzot kaitīgās sekas un iespējamu to mazināšanu, bet arī iesaistīto personu interešu taisnīgu līdzsvarošanu.
Satversmes tiesa atzina, ka Ministru kabinets nav pienācīgā kārtībā nodrošinājis un aizsargājis personas tiesības uz veselību un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 111. un 115.pantam. Līdz ar to apstrīdētie Ministru kabineta noteikumi atzīstami par spēkā neesošiem no piemērošanas brīža. Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Ziņots, ka peripetijas ap tā dēvētajiem trokšņu noteikumiem sākās 2016.gada septembrī. Toreiz vēl «Vienotības» pārstāves Laimdotas Straujumas vadītā valdība izdabāja dažiem uzņēmējiem un pāris ministru atvasēm – palielināja Ministru kabineta noteikumos atļauto trokšņu līmeni. Tādējādi darbu varēja atsākt skaļuma dēļ slēgtā Kandavas mototrase, kā arī sacensības rīkot Biķernieku trase Rīgā.
Trokšņu nomocītie trašu kaimiņi sūdzējās tiesai un Tiesībsarga birojam. Tas izpētē secināja, ka trokšņu līmeņu audzēšana bijusi prettiesiska, jo neatbilda starptautiskām normām un mūsu pašu Satversmei, kas aizsargā veselību un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
Tiesībsargs valdību vēlāk mudināja piekāpties un trokšņus noteikumos pieklusināt. Taču valdība akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nostāju, ietiepās un tiesībsarga aicinājumu nepildīja. Turklāt valdība atbildi tiesībsargam jau pērnruden skatīja slēgtā sēdē.
