Noplūdusī radioaktīvā viela Ru-106 Eiropā cilvēkus neapdraud

Radioaktīvās vielas mākonis Eiropā ļauj noprast, ka kaut kur Krievijā vai Kazahstānā septembrī noticis nelaimes gadījums un noplūdusi radioaktīva viela rutēnijs -106. Tās izcelsme vēl nav noskaidrota, bet vielas koncentrācija ir neliela un nav pamata uztraukties.

Eksperti saka, ka nelaime nevarētu būt notikusi kodolreaktorā un vielas koncentrācija, kas atceļoja līdz Eiropai, ir pārāk neliela, lai cilvēkiem būtu jāuztraucas par veselību. Nu jau arī viela pagaisusi.  

Oktobrī 28 Eiropas valstīs atrasts radioaktīvais rutēnijs. Tā šobrīd ir vienīgā liecība tam, ka kaut kur starp Urālu kalniem un Volgu notikusi vielas noplūde.

Krievijas iestādes gan paziņojušas, ka nekāda nelaimes gadījuma valstī nav bijis. Vēl tiek pieļauts, ka piesārņojuma avots varētu būt atrodams Kazahstānā. Taču tās ir Francijas Radiācijas aizsardzības un atomdrošības institūta aplēses.

Pētnieki modelējuši scenārijus, balstoties uz informāciju par laika apstākļiem un piesārņojumu Eiropā.

“Ir tiešām ļoti satraucoši, ka arī vairāk nekā mēnesi vēlāk mēs nezinām, no kurienes tieši nākušas šīs radioaktīvās emisijas,” atzina Neatkarīgās pētniecības un radioaktivitātes informācijas komisijas pārstāvis Bruno Šareirons.

Francijas institūts lēš, ka noplūdis nozīmīgs vielas daudzums – 100 līdz 300 terabekereli. Tomēr piesārņojums, kas nonācis līdz Eiropai, ir pavisam neliels. Piemēram, Nicā lielākais daudzums bijuši 46 mikrobekereli.

(Salīdzinājumam, tiek uzskatīts, ka Černobiļas AES katastrofas laikā 1986.gadā piesārņojums sasniedza 5,2 miljonus terabekerelu, bet no Fukušimas AES 2011.gadā noplūda 900 000 terabekerelu).  

Arī Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne apstiprina – mums nav par ko raizēties.  

“Zinot to, ka rutēnijs ir tikai beta starotājs un tā koncentrācija ir tūkstošās daļas no bekerela kubikmetrā, tad Latvijas iedzīvotājiem un Eiropas iedzīvotājiem nav vērts uztraukties. Tāds ir mans viedoklis,” sacīja Gunta Ķizāne.

Valsts vides dienests Latvijā informāciju par piesārņojumu saņēmis no ārzemju kolēģiem. Tāpēc arī to, cik daudz piesārņojuma nonācis  Latvijā, precīzi nav iespējams pateikt.

“Koncentrācija, ko konstatēja gaisā, bija ļoti zema. Šāds daudzums nerada risku iedzīvotāju veselībai,” uzsvēra Valsts vides dienesta pārstāve Maruta Bukleviča.

“Ņemot vērā, ka Latvija nemēra rutēnija-106 koncentrāciju gaisā aerosolu paraugos, sekojam līdzi citu valstu mērījumu rezultātiem un tos izmantojam informācijas analīzei,” pauda vides dienesta pārstāve.

Lai gan nezināmā ir daudz, ekspertiem pagaidām skaidrs, ka nelaime nebūtu varējusi notikt kodolreaktorā.

“Ja domājam par kodolavāriju, tad būtu jābūt klāt citiem dalīšanās produktiem. Tas ir, cēzijam-137, stroncijam-90. Bet ir tikai rutēnijs-106. Tas liek domāt par to, ka, ja arī kaut kur ir noticis kāds negadījums, tad tas varētu būt tādā vietā, kur ražo šo te rutēniju-106,” sacīja Gunta Ķizāne.

Rutēniju mēdz izmantot, piemēram, medicīnā acu vēža ārstēšanas vajadzībām vai termoģeneratoros, ko lieto kosmosa stacijās.  

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti