Drošības eksperts un militārais vēsturnieks Edgars Engīzers skaidro, ka draudu līmeņu metodoloģija dažādās valstīs var atšķirties, bet Latvijā pieņemts runāt par četriem draudu līmeņiem. Turklāt pirmais jeb zilais draudu līmenis pastāv vienmēr.
"Terorisma draudu līmenis pastāv vienmēr. Šis pamata līmenis - pirmais līmenis jeb zilais līmenis Latvijā ir ikdienas situācija, kurā arī ir terorisma draudi,” teica Engīzers, norādot, ka pirmā līmeņa gadījumā nav nekādu indikāciju par saspīlējumu, bet terorakts notiek.
Otrais jeb dzeltenais līmenis tiek izsludināts, ja ir paaugstinātu terorisma draudu situācija, bet trešais jeb oranžais, ja ir izsludināti konkrēti draudi.
"Augstākais līmenis tiek ieviests, kad terorakts jau ir noticis vai tas ir neizbēgams. Kad drošības dienesti un valsts iestādes apzinās, ka terorakts notiks, bet nav pilnīgas informācijas kur vai kad tas notiks,” stāstīja Engīzers.
Terorisma draudu līmeņi:
- Zems terorisma draudu līmenis (zils) – izsludina situācijā, ja pastāv vispārēja rakstura terorisma draudi (ikdienas situācija);
- Paaugstināts terorisma draudu līmenis (dzeltens) – izsludina situācijā, ja ir pieaugoši terorisma draudi;
- Augsts terorisma draudu līmenis (oranžs) – izsludina situācijā, ja ir apstiprināti terorisma draudi konkrētam objektam, tautsaimniecības sektoram vai valsts reģionam;
- Īpaši augsts terorisma draudu līmenis (sarkans) – izsludina situācijā, ja ir noticis terora akts vai terora akts vairs nav novēršams.
Avots: Drošības policijas mājaslapa
Ja valstī izsludināts paaugstināts draudu līmenis, Drošības policijai par to arī jāinformē sabiedrība un jāziņo, kā konkrētajā situācijā jārīkojas.
"Nav tādas metodoloģijas, kas būtu cilvēkiem jādara ikdienā, ja tiek pasludināts viens, otrs vai trešais līmenis.
Tas līmenis vairāk ir drošības dienestu mobilizēšanai un sabiedrības informēšanai, apzinoties to, ka masu pulcēšanās augsta riska gadījumos nav vēlama.
Publiskās telpas, sabiedriskās vietas, transports var kļūt par apdraudējuma zonu, un pašai sabiedrībai ir jāuzmanās. Bet tas nenozīmē, ka sabiedrība var kaut ko darīt savas aizsardzības dēļ," stāstīja eksperts.
Drošības dienesti šobrīd lūguši pastiprināt drošības pasākumus Rīgas autoostā, Rīgas Dzelzceļa stacijā un lidostā "Rīga". Pie lidostas "Rīga" tik tiešām novērojams vairāk policistu nekā līdz šim, kaut gan draudu līmenis Latvijā nav mainījies.
"Šobrīd lidostā "Rīga" pasažieru apkalpošanas process nav īpaši ietekmēts no tāda viedokļa, ka dēļ notikumiem Briselē būtu nācies paildzināt kontroles procedūras.
Pasažieri pagaidām to neizjūt, jo pagaidām nav papildu drošības prasību.
Bet, protams, lidosta „Rīga” veic preventīvos pasākumus, darbības, kuras diemžēl plašāk nav izpaužamas, jo tās ir saistītas ar drošību, lai nodrošinātu augstu drošības līmeni lidostā," teica starptautiskās lidostas “Rīga” pārstāve Sarmīte Rinmane.
Lidostas aicina pasažierus ierasties lidostā vismaz divas stundas pirms reisa, bet tas neesot saistīts ar papildu drošības pasākumiem.
Jautāts, vai tas nozīmē, ka arī turpmāk Latvijā varam justies droši, Engīzers norāda:
"Arī no Latvijas pāris cilvēki ir devušies uz Sīriju. Liels jautājums būs, kas notiks, kad viņi mēģinās atgriezties.
Kas ir zīmīgi, šie cilvēki, kas karo par "Daīš" idejām Sīrijā, nav bēgļi, tie ir Latvijas izcelsmes cilvēki, kas ir pieņēmuši islāmu, radikalizējušies. Kas arī ir īpatnība, ka cilvēki, kas pieņem kādas idejas, bieži vien viņas interpretē radikālāk, pārprot un mēģina šīs izpausmes realizēt daudz radikālāk un savādāk no tās pamatmasas."
Drošības policija Latvijā veicot preventīvos pasākumus, lai mazinātu iespējamību, ka šeit kāds varētu veikt teroraktu. Taču piesardzība nekad nav nākusi par sliktu.
