No 23 statusu ieguvušajiem bēgļiem Latvijā palikuši divi; visi pārējie jau ir Vācijā

Vienīgās palikušās ģimenes galva Robels, kas strādā Muceniekos par tulku, par to nav izbrīnīts, jo secināja, ka iekārtot dzīvi Latvijā bēglim ir teju neiespējami.

 Latvijā palikušie eritrejieši Robels ar sievu bija paši pirmie pārvietotie patvēruma meklētāji un Latvijā ieradās jau februārī. Viņu ceļš līdz Eiropai bija gana tipisks – no Eritrejas sākumā devušies uz Sudānu, tad uz Ēģipti, tālāk uz Turciju, bet no Turcijas ļaužu pilnā laivā nonākuši Grieķijā.   

Robels Eritrejā strādājis valsts viesnīcā, iemācījies angļu valodu, draugu vidū bijuši arī arābi, tāpēc viņš līdzās savai dzimtajai tigriņijas valodai apguvis arī arābu valodu, un tas izrādījies sevišķi noderīgi bēgļus gaidošajai Latvijai.

Ieguvis alternatīvo statusu, viņš patvēruma meklētāju centrā “Muceniekos” pieņemts darbā par tulku. Sieva pēc profesijas ir friziere, un šobrīd Latvijā jau atradusi pirmo klientus un mazliet piestrādā.    

Abi dzīvo netālu no “Muceniekiem” esošajā Juglas papīrfabrikas ciematā vienistabu dzīvoklī, un arī tas atrasts ar “Mucenieku” darbinieku gādību, turklāt “Mucenieku” darbinieks aizdevis viņam naudu pirmajai iemaksai par dzīvokļa īri par diviem mēnešiem, ko prasījis dzīvokļa saimnieks. Tagad no algas viņš šo naudu pakāpeniski atdod.     

Strādājot “Muceniekos” par tulku un ikdienā runājoties ar bēgļiem, viņš nemaz nav izbrīnīts, ka visi, kas ieguvuši statusu, ir devušies jau prom.

Ja viņam nebūtu bijis šīs personas no “Muceniekiem”, kas uzticējās, gribēja palīdzēt un aizdeva naudu dzīvoklim un pirmajai iedzīvei, arī viņš būtu devies tālāk.  

“Es runāju ar mentoriem. Viņi jautāja, vai es vēlos šeit dzīvot un ko es vēlos strādāt. Teicu, ka varu strādāt jebko. Esmu profesionāls viesnīcu darbinieks. Tad – kur tu gribi dzīvot – gribi vienu vai divas istabas? Teicu, ka vienu istabu. Esmu es un mana sieva, vajag vienu istabu, virtuvi. Un tad – vai tev ir nauda, lai samaksātu īri par diviem mēnešiem? Man reizēm nepietiek naudas, lai nopirktu ēdienu, reizēm es braucu bez biļetes autobusā, bēgu no kontrolieriem. Un viņi prasa, vai es varu samaksāt divu mēnešu īri?”  stāsta Robels.

Par mentoriem vīlies 

Vēlāk Robels kā tulks arī palīdzējis mentoriem saprasties ar “Muceniekos” nonākušajiem patvēruma meklētājiem, kas gan neietilpst viņa darba pienākumos, taču, redzot, cik neizprotoši un auksti viņi izturas, tulkot pārstājis. Nav varējis tajā noskatīties. Turklāt viņš atzīmē, ka mentoriem arī nav īsti resursu, lai palīdzētu.   

“Atceros, vienreiz vienam no viņiem bija kaut kādas problēmas ar aci un viņš gribēja tikt uz pilsētu pie acu ārsta. Runāja par to ar mentoru. Taču viņam nebija naudas autobusa biļetei. Un mentors atbildēja, mums arī nav naudas, lai nopirktu tev autobusa biļeti. Tad kam ir tas budžets? Budžets ir mentoru algām. Es iedevu tam vīrietim 10 eiro un teicu, lai klusē un iet,” atceras Robels.

Esot nometnē Grieķijā, Robels iepazinies ar daudziem citiem patvēruma meklētājiem, kas tagad šīs pašas programmas ietvaros nonākuši citās Eiropas Savienības valstīs, un stāsta, ka daudzas valstis izturas saprotošāk, pēc statusa iegūšanas vēl kādu laiku piedāvā pagaidu mājvietas.

Nespēja atrast dzīvesvietu pieliek punktu vēlmei palikt Latvijā 

Arī Bunana, kura vēl jūlijā cerēja iekārtot dzīvi Latvijā un jau nedaudz runāja latviski, raidījumam atzina, ka, piemēram, par savu mentoru viņa uzzināja tikai trīs mēnešus pēc ierašanās Latvijā, bet arī tas neko nav spējis piedāvāt.    

Visbeidzot dzīvokļa iemaksas naudu viņa nolēma prasīt brālim, kas dzīvojot Vācijā, taču rezultātā augusta pēdējās dienās ģimene sakravājusi visu savu iedzīvi un pie brāļa devušies paši.  

Jau ziņots, ka Latvija piekrita brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus un vēl 531 personu uzņems ES pārvietošanas programmas ietvaros. Līdz šim Latvijā ieradās jau vairāk nekā 40 personas. Līdz ar bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanu šie cilvēki pamet Muceniekus un var strādāt, ceļot, var īrēt dzīvokli, var atvērt bankā kontu. Kamēr darbs nav atrasts, viņiem maksā pabalstu – pērn tas bija 256 eiro mēnesī, bet gada beigās valdība nolēma šo pabalstu samazināt un tagad – ģimenes galvai tie ir 139 eiro mēnesī, bet katram nākamajam ģimenes loceklim – 97 eiro mēnesī.  

Ko reāli izdarīja mentori un kādas ir bēgļu izredzes atrast mājokli un darbu Latvijā, skaties “Aizliegto paņēmienu” pirmdien, 5.septembrī,  pulksten 19.30 LTV1 un Replay.lv.