Neretas novadam ir bagāts kultūrvēsturiskais mantojums, un jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā bijusi arī iecere izveidot muzeju.
To gan pārtraucis Otrais pasaules karš. Doma par muzeja dibināšu vēlreiz radusies 1970. gados.
“1968. gadā Neretas skolas direktors Pēteris Skrupskis bija iecerējis atvērt muzeju, bet nāca visādas reģionālas un ne tik reģionālas pārmaiņas [kas ieceri neļāva realizēt],” stāsta topošā Neretas novadpētniecības muzeja vadītāja Lidija Ozoliņa.
Pēc neatkarības atkal atjaunošanas sākās lielais pārmaiņu laiks un arī iedzīvotāju aizbraukšana, bet vecajās mājās palika daudz senu lietu. Tā pensionētajai vēstures skolotājai un biedrības “Upmales mantinieki” vadītājai radās ideja trešo reiz mēģināt izveidot Neretā muzeju. “Lai saglabātu liecības, ka šeit visos gadsimtos dzīvojuši cilvēki un viņi ir bijuši darbīgi, radoši un savu novadu cēluši gaismiņā,” muzeja nepieciešamību skaidro Ozoliņa.
Pašreiz jaunajā muzejā apskatāma Konradija Degro privātkolekcija, bet pastāvīgā ekspozīcija būs jāveido visiem kopā.
Iedzīvotāji ir atsaucīgi. Jau telpu atklāšanā muzejam tiek dāvināti dažādi darba rīki.
“Tagad muzejā bērni varēs apskatīt, kā dzīve iet uz priekšu, kā attīstās tehnoloģijas un kā cilvēki taisīja labas lietas ar tik vienkāršiem instrumentiem,” bilst “Sleķu” māju saimniece Zigfrīda Ozoliņa.
Līdz Latvijas simtgadei muzeja vadītāja kopā ar neretniekiem iecerējusi izveidot ne vien ekspozīciju, bet arī organizēt radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem. “Lidija ar to savu uzņēmību un draugu pulku ir unikāla. Es domāju, ka viņa mums dod pienesumu ne tikai novadam, bet arī Latvijai,” vērtē Neretas vidusskolas direktore Laima Grebska.
Lai muzejs vairs nekad nepazustu, to iecerēts arī reģistrēt un akreditēt.
