Kopš pieciem rītā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācija par ugunsgrēku Ventspils šosejā Jūrmalā būtiski nemainās – vairāk nekā hektāru plašajā laukumā liesmas ir ierobežotas, bet ne nodzēstas. Tā notikuma vietā pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Vasiļevskis.
Viņš norādīja, ka 12 000 kvadrātmetru ugunsgrēks ir nopietns, un dzēšanu apgrūtināja stiprs vējš un tas, ka ūdens ņemšanas vieta atradās 500 metru attālumā, stāstīja Vasiļevskis.
Tikmēr vējainais laiks svētdien un pirmdien par labu nācis videi un cilvēkiem, jo degošās plastmasas melnie un biezie dūmi cēlušies augšup un tikuši izkliedēti. Kā skaidro, gaisa mērierīces Rīgā un inspektoru veiktās pārbaudes Jūrmalā būtisku piesārņojuma palielinājumu nav konstatējušas.
Tiesa, sadegot šim iepakojumam, veidojas dioksīns, taču mūsu valstī nav iekārtu, lai noteiktu tā klātbūtni. Apkaimes ļaudis sūdzas par kņudinošu sajūtu kaklā. Mediķi aicināja aizvērt logus un izvairīties no dūmiem. Tagad analizēs arī pelnus, iespējams, tie ir bīstami.
Lai padziļināti pētītu iespaidīgā ugunsgrēka sekas, vides dienests plāno piesaistīt vietējos zinātniekus un meklēt starptautisku palīdzību, jo Latvijā laboratorijās specifisku piesārņojumu izpētīt nevar.
Tāpat tikšot īstenota kontrolēta līdzīgu vielu dedzināšana, lai mērītu izmešu apjomus. Koļegova sacīja – Ventspils šosejas malā firmai «Šķila» piederošā īpašumā uzņēmums «Prima M» otrreizējai izmantošanai pakojis no sadzīves atkritumiem atšķirotu plastmasu.
Koļegova pastāstīja, ka redzēja šos atkritumus un tie bija tipiski atkritumi no atkritumu šķirošanas līnijas - iepakojumi, gumijas gabali, plēvītes, šos atkritumus izmanto kā kurināmo, sadedzinot tos ļoti augstā temperatūrā. Viņa sacīja, ka pirms mēneša apskatīja atkritumu ķīpas, un uzraksti uz iepakojumiem visi bija zviedru valodā.
Sadegušo vielu izcelsmi un realizācijas ceļus dienesti skaidros izmeklēšanā. Patlaban zināms, ka pret firmu «Prima M» vides sargi lietu sāka pavasarī, liekot līdz 1. jūnijam laukumu atbrīvot, jo darbības bija nelegālas. Firma lēmumu pārsūdzēja, vides sargi līdz 24. jūlijam vietas sakopšanu pagarināja, bet pagājušajā ceturtdienā dienesta lēmums ticis atstāts spēkā kā tiesisks.
Tikmēr «Prima M» savu atbildību nesaskata, apgalvo tās valdes locekle Lūcija Uzkliņģe.
Sazvanīta viņa sacīja, ka nevar runāt, jo atrodas policijā nopratināšanā, piebilstot, ka arī neuzskata, ka viņai būtu kaut kāda informācija jāsniedz masu medijiem. Taču viņa pauda, ka uzņēmuma vainas notikušajā nav.
Par uzņēmuma darbu Jūrmalas dome vides sargus informēja martā, jo tuvējie iedzīvotāji arvien uzstājīgāk sūdzējās par nekārtību, smirdoņu un žurku savairošanos. Presēto iepakojumu ķīpas ieveda smagie auto ar ārvalstu numuriem, par ko iedzīvotāji arī sūdzējās domei. Līdzšinējā domes vadītāja Rita Sproģe no Zaļo un Zemnieku savienības, būdama atbildīga par civilās aizsardzības lietām, uzsver, ka dome citādi neesot varējusi iesaistīties, jo tā ir privāta teritorija.
“Diemžēl tagad jāvēršas pie augstākā likumdevēja, jāveic grozījumi, lai šādas darbības netiktu noslēptas,” piebilda Sproģe.
Valsts vides dienestā apgalvo, ka tā rīcībā nav ziņu par citām līdzīga veida atkritumu pārstrādes vietām, kas nebūtu saskaņotas dienestā.
Jau ziņots, ka ugunsgrēks izcēlās svētdien, neilgi pirms plkst.16. Tā dzēšanā bija iesaistīti plaši ugunsdzēsības dienesta spēki, kā arī „Latvijas dzelzceļa” speciālie ugunsdzēsības vagoni un armijas helikopters. Cietušo ugunsgrēkā nebija, taču Vides dienests ieteica iedzīvotājiem logus turēt aizvērtus.