Zināms, ka, piemēram, plānots atgriezties pie tā, ko neizdevās īstenot no iepriekšējā plānā paredzētā. Arī kaimiņvalstīs aktuāli ir dažādi priekšlikumi, piemēram, Lietuvā ir diskusijas par alkohola tirdzniecību tikai specializētos veikalos, bet Igaunijā ir ideja aizliegt alkoholisko dzērienu degustāciju veikalos.
Alkohola patēriņa ziņā ES dalībvalstu sarakstā Latvija ieņem vidus pozīcijas, patēriņš ir mazāks nekā Igaunijā un ievērojami mazāks nekā Lietuvā, kas šajā melnajā topā ieņem pirmo vietu.
Savukārt otrā saraksta galā ir Zviedrija, kur alkoholu lieto vismazāk, tai seko Grieķija un Itālija. Kopumā no alkohola veidiem Latvijā visvairāk dzer alu. Atskatoties vēsturē un ielūkojoties Slimību profilakses un kontroles centra datos, jāteic: Latvijas rādītājus ietekmēja krīzes laiks.
„Nevis krīze ietekmēja otrādi – nevis, ka cilvēki pazaudēja darbu un sāka dzert, bet, redzat, krīze ietekmēja, ka alkohola patēriņš strauji nokritās,” analizē Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Aija Pelne.
“Diemžēl pēdējos gados Latvijā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš pakāpeniski nedaudz palielinās. Taču pozitīvi, ka trekno gadu līmenis patēriņa ziņā noteikti vēl nav sasniegts,” stāsta Pelne.
Tomēr katrs otrais iedzīvotājs jeb 44% alkoholu lieto riskantā veidā. Proti, vismaz reizi gadā, bet, iespējams, arī biežāk 28% sieviešu iedzer vismaz trīs vīna glāzes vai degvīna glāzītes, un 62% vīriešu atbilstoši piecas.
„Iedzīvotāju vidū šie riskantie alkohola lietošanas paradumi ir diezgan augsti. Mums iedzīvotāji nevis iedzer nedaudz, bet, ja dzer, tad dzer un piedzeras.
Tas ir ļoti bīstami, tas var radīt gan intoksikāciju, gan ceļa satiksmes negadījumus, gan slepkavības,” brīdina Pelne.
Tāpat arī katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs aptaujā ir atzinis, ka viņam varētu būt ar alkohola lietošanu saistītas problēmas. Tomēr Slimību profilakses un kontroles centram ir arī labās ziņas.
Jauniešu, 15 gadus vecu skolēnu vidū ir pozitīvas tendences alkohola lietošanas modelī. Pirmkārt, samazinās riskantā dzeršana, kad pēdējo 30 dienu laikā tiek lietoti vienā iedzeršanas 60 gramu absolūtā alkohola un, otrkārt, arī samazinās piedzeršanās no 18% līdz 12%. Šajā ziņā situācija Latvijā ir pat mazliet labāka nekā citās ES valstīs.
Jauniešu aptauja liecina, ka alkohols jauniešiem kļuvis mazāk pieejams, ir stingrāka kontrole un cēlušās alkohola cenas. Jaunieši arī vēlas dzīvot veselīgāk, un vairāk socializējas nevis kopā smēķējot vai dzerot, bet gan ieurbušies mobilajos telefonos.
Iepriekšējais alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2012.-2014.gadam dzīvē ieviesa vairākus pasākumus, piemēram, stipro alkoholisko dzērienu nodalīšanu atsevišķā zonā veikalos, kā arī prasību līdz 25 gadu veciem jauniešiem uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, pērkot alkoholu. Tagad VM sākusi darbu pie jauna plāna 2019.-2021.gadam. Pasākumi attieksies gan uz profilaksi, gan ārstniecību un rehabilitāciju.
Tāpat iespējams būs pasākumi attiecībā uz alkohola pieejamības mazināšanu un uz reklāmas ierobežošanu, tās ir jomas. VM pārstāve Inga Birziece norāda, ka plānots atgriezties arī pie idejām, ko neizdevās īstenot saistībā ar iepriekšējo plānu, piemēram, reklāmas ierobežojumus speciālajiem piedāvājumiem veikalos vai, piemēram, aizliegums alus un vīna reklāmai televīzijā dienas laikā.
Ministrijā arī norāda, ka iecerētas izglītojošas un informatīvas kampaņas, kur izmantos arī Eiropas sociālā fonda naudu.
