Valsts ceļš no Jelgavas uz Vilci un tālāk uz Tērveti puslīdz braucams ir tikai līdz Svētes ciematam, kur brauktuve ir padomju gados asfaltēta, bet arī vienās bedrēs un ielāpos. Tālāk ceļš arvien ir mūsu valsts makam pārāk plats, taču jau bez asfalta seguma. Bedre pie bedres, peļķes vairāku metru garumā, malās desmit centimetru apaugums, kas neļauj no virsmas aizplūst lietum. Ar mašīnu jēdzīgi var pabraukt teju ejoša cilvēka ātrumā.
Savukārt aiz Ūziņu ciemata pēkšņi atklājas gluds un svaigs asfalts. Tā malā iežogots plašs īpašums, kura saimnieks valstij piederošo ceļu arī uzlabojis.
Lēšams, ka tāda posma noasfaltēšana varētu izmaksāt gandrīz simt tūkstošus eiro.
Īpašnieku sastapt neizdodas, būšot tikai sestdien, saka teritorijā sastaptie strādnieki, kas tur būvē kādu ēku. Viņu priekšnieks apgalvo, ka asfaltēšanas finansētājs grib palikt anonīms.
“Kur ņēma naudu? Tur viss ir kārtībā, neuztraucieties. Nodokļi nomaksāti pēc pilnas programmas, nav tur zagtas naudas. Visu darīja par savu naudu. Patiesībā tas ir cilvēks, kas rūpējas par citiem, tajā skaitā autovadītājiem. Kad pa ceļu brauc mašīnas, putekļi bija tādi, ka neiespējami elpot un smiltis zobos. Vispār redzēt neko nevarēja, viss miglā! Tāpēc viņš pieņēma lēmumu – dievs ar visu naudu, bet man te būs svaigs gaiss. Citādi viņš nedarītu, bet valsts attieksme ir nekāda.
Sanāca tā, ka atbrauc pie dabas, bet smiltis jāēd. Pat tūjas lāgā neauga, bet tagad pilnīgi krāsa izmainījusies,” stāsta uzrunātie strādnieki.
Pagastā mēļo, ka ceļa finansētājs ir kāds uzņēmējs, kas tur iegādājies lielu īpašumu ap kādreizējo karjeru.
Arī Jelgavas novada domē apgalvo, ka pašvaldības nauda tur nav ieguldīta. Līdzšinējais Zaļenieku pagasta pārvaldnieks Ojārs Briedis, kas no Zemnieku savienības nu ievēlēts domē, turpina uzturēt labdara noslēpumainības auru: “Tas ir uzņēmējs, kurš ziedoja savu naudu, lai sakoptu to posmu, kur viņam īpašums. Ja viņam tās naudas ir, tas ir ļoti apsveicami. Vinnē arī visi mūsu pagasta cilvēki, un viņš pats apmierināts. Agrāk putekļi tur bija. No tā vinnē arī pašvaldība, jo mums tur blakus ir kapi, kur tie putekļi visu laiku krājas.”
Zaļenieku pagasta pārvaldnieks arī atzīst, ka minētais ceļa posms ir kritisks un no tā ir daudz putekļu. “Mums tādu daudz posmu. “Latvijas Valsts ceļi” it kā tos uztur,” stāsta Briedis.
Uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova par mazajiem lauku ceļiem atkārto sen zināmo stāstu, ka valsts 20 gadus par šīm brauktuvēm nav gādājusi. Tādi vietējie ceļi līdz šim tiek uzturēti tikai minimāli, atzīst Kononova.
Par noasfaltēto ceļu uzņēmums zinot. “Protams, “Latvijas Valsts ceļi” ir informēti par to, ka privātpersona veikusi šī ceļa atputekļošanu, veicot grants seguma tā saucamo nomelnošanu, pataisot to par melno segu. Gada sākumā uzņēmējs vērsās pie “Latvijas Valsts ceļiem”, un bija interese, vai plānojam ieguldīt tur līdzekļus un veikt atputekļošanas darbus. Diemžēl valsts autoceļu tīkls ilgstoši tiek uzturēts nepietiekamu finansējuma ietvaros,” skaidro Kononova.
Arī Ūziņu ceļš nav bijis valsts plānos, tāpēc uzņēmējs darbus paveicis par savu naudu, procesu uzraugot “Latvijas Valsts ceļu” pārstāvjiem. Anna Kononova neslēpj, ka
privātpersonu interese doties talkā valstij ir ārkārtīgi reta, un gadījums Jelgavas novadā esot pirmais pa ilgiem laikiem.
