Finansējums gan iet secen vairākām Vidzemes reģiona pašvaldībām, kurās sabiedriskās kārtības uzturēšanas nolūkos ar pārmērīgi iedzērušajiem cīnās pašvaldības policija un medicīnas iestādes.
Par cilvēkiem, kuri publiskās vietās atrodas stiprā alkohola reibumā, līdzcilvēki bieži ziņo pašvaldības policijai vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Tā, piemēram, Valmierā pašvaldības policija vai nu tos nogādā mājās, vai iecirknī, kur līdz pat 12 stundām ļauj atžirgt, līdz cilvēks spējīgs doties mājup. Līdzīgi arī Vidzemes slimnīcā teju katru dienu nonāk kāds, kuram pēc pārbaudes nākas secināt, ka medicīniskā palīdzība nav nepieciešama.
“Nemetīs ārā uz ielas cilvēku, kurš nevar tikt līdz mājai vai neviens viņam pakaļ neatbrauc, un pārsvarā neviens viņiem pakaļ neatbrauc, jo nevienam viņi tādi nav vajadzīgi,” sacīja Vidzemes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļas virsārste Anita Ābele.
Slimnīcā īpaša šo cilvēku uzskaite netiek veikta, tie tiek reģistrēti kopā ar visiem, kuri vērsušies pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības. Līdz ar to arī pārmērīgi iedzērušo apskatei tiek tērēts medicīnas iestādes finansējums.
Cilvēku izmitināšana policijas iecirknī vai slimnīcas telpās gan nav tas pats, kas atskurbtuve.
Valmierā tuvāko gadu laikā plāno izveidot atskurbtuvi, tad par sniegtajiem pakalpojumiem pēcāk arī varēs saņemtu kompensāciju, Cēsīs atskurbtuvi plāno ierīkot jau šajā vasarā.
“Lielākajā daļā gadījumu šie cilvēki tiek izvadāti, tie, kuriem nav pastāvīgas dzīvesvietas, tiek aizgādāti uz Rīgu, par ko mēs kā pašvaldība diemžēl maksājam pēc tam. Tādas konkrētas statistikas nav, protams, vasaras mēnešos iereibušo cilvēki ir vairāk. Klientu plūsma, ar ko mēs varam rēķināties, ir vairāki desmiti mēnesī, tad tā telpa tiek veidota ar tādu aprēķinu,” norāda Cēsu pilsētas pašvaldības pārstāvis Kārlis Pots.
Atskurbtuvju izveide un uzturēšana pašvaldībām gan nav obligāta, bet, ja tāda izveidota, par katru atskurbināto pašvaldība no valsts saņem līdz 15 eiro, tā, piemēram, šogad no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Daugavpilij un Liepājai piešķirti abām teju 40 000 eiro. Nedaudz mazāk saņēmusi Jelgava, vēl mazāk Rīga.
“Visā valstī darbojas viens ļoti skaidrs kritērijs, kad faktiski nauda tiek samaksāta par jau sniegto pakalpojumu,” pauž VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičulis. “Katru gadu pašvaldības iesniedz pārskatu par iepriekšējā gadā sniegto pakalpojumu un tiem saistītajiem izdevumiem, un, ja šie izdevumi pārsniedz 15 eiro, tad pašvaldībai tiek kompensēti 15 eiro par katru,” saka Mičulis.
Tādas pilsētas, kurās atskurbināšanas pakalpojumus neveic, bet ar pārmērīgi iedzērušajiem cīnās, nodrošinot sabiedrisko kārtību pilsētā vai pārbaudot to veselības stāvokli, kompensāciju šādā veidā nesaņem.
