Tiesa, tā nav nama īpašnieku vaina, jo tie vismaz gādā par to, lai izdemolētajai ēkai logi un durvis tiktu aizdarītas.
Bet uzrodas vandaļi, dēļi tiek atlauzti un vairākkārt ir redzēts, ka pusaudži staigā pa izdemolētās ražotnes telpām un pat rāpjas uz jumta.
Par to ziņots pašvaldības policijai. Tā solījusi sodīt īpašniekus, ja netiks novērsta iekļūšana objektā. Savukārt īpašnieku pārstāvis Valdis Bīmanis uzskata, ka jāsoda vandāļi, kas nelikumīgi ielaužas svešā īpašumā.
Starp citu, bijušās ražotnes īpašnieki – septiņi cilvēki - dzīvo Beļģijā. Aptuveni pirms 100 gadiem „Limbažu filcu” iegādājās Rīgā dzīvojošais Beļģijas vēstnieks Latvijā Jāzeps Husmanis. Kad valstī sākās denacionalizācijas process Husmaņu dzimtas pēcteči izrādīja interesi par īpašuma atgūšanu. Sākumā varētu atgūt zemi, tad „Limbažu filcs” bankrotēja, un viņi tika arī pie vienas no ēkām „Limbažu filca” kompleksā. Tā arī bija vistraģiskākā paskatā, degusi. Var teikt, ka gandrīz visas pārējās ēkas, ko izsolēs iegādājās uzņēmumi, biedrība šodien ir puslīdz sakārtoti, izņemot šo ēku.
Paši īpašnieki, kā apgalvo viņu pārstāvis, nekādu biznesu Limbažos un šajā ēkā taisīt nevēlas. Tāpēc tagad aktuāls ir jautājums, ko iesākt ar šo objektu.
Nojaukt diezin vai būs iespējams, jo objekts atrodas Limbažu pilsētas vēsturiskajā centrā,
kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un darbošanās tajā saskaņojama ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Pārdošanas mēģinājumi beigušies neveiksmīgi.
Savulaik bijusi interese ka varētu tur veidot lielveikalu, kāds ieminējies, ka tur būtu brīnišķīga vieta bibliotēkai, gaisā virmo ideja par viesnīcu, kuras Limbažos trūkst. Īpašnieki esot ar mieru objektu gandrīz vai dāvināt, kaut vai pašvaldībai, bet tā neņem pretī. Pašvaldība ir gatava sadarboties, sniegt atbalstu infrastruktūras izveidei, bet jābūt uzņēmējam, kas gribētu šajā objektā kaut ko attīstīt.
