Iepriekš piesakoties, ārzemju uzņēmēji varēšot tepat satikties ar Latvijas kompānijām. Kaut gan aģentūrā pagaidām nevar pateikt, cik daudzi investori šādā veidā iepazīs Latviju. Aģentūrā atzīst, ka neviena liela kompānija pagaidām nav pieteikusies topošās telpas izmantošanai. Interesi ir izrādījis tikai viens uzņēmums, valstij piederošie “Latvijas Valsts meži”.
Ārvalstu investoru piesaiste jau tagad ir valsts finansētās iestādes funkcija, ar ko aģentūrai būtu jānodarbojas ikdienā.
“Simtgade ir īstais brīdis, kad par mūsu valsti būs īpaša interese. Šajā brīdī šis stenda izbūve ir tieši laikā, jo sagaidāms, ka būs ļoti daudz žurnālistu un ārvalstu viesu, notiks augstāko amatpersonu vizītes Latvijā,” saka LIAA Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta direktore Aija Jaunzeme.
Simtgades pasākumu plānā ir atrodami daudzi ar simtgadi nesaistīti projekti. Piemēram, Zemkopības ministrijai piešķirti 300 000 eiro pasākumam “Lauki ienāk pilsētā” - to ministrija saviem spēkiem jau organizēja iepriekš. Nacionālais mākslas muzejs saņems līdzekļus, lai aizbrauktu uz Londonas grāmatu tirgu. Vides aizsardzības ministrijai piešķirta nauda Latvijas piekrastes attīrīšanai (tiesa, daudz lielākā apjoma nekā iepriekš), bet Izglītības ministrijai – sporta veterānu senioru sporta spēlēm, kā arī pedagogu tālākizglītošanai.
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece simtgades jautājumos Selga Laizāne sarunā ar LTV skaidroja, ka “daudzām institūcijām funkcijās ir noteiktas kādas darbības, bet ne vienmēr ir pietiekoši daudz resursu, lai tās varētu efektīvi realizēt. Un simtgade ir ļoti labs iemesls, lai aktualizētu dažādas tēmas visdažādākajās nozarēs un izceltu, veidojot pasākumus."
Igaunijai lielie svētki arī izmaksās nedaudz lētāk kā Latvijai - 24,9 miljonus eiro.
Tomēr uz katru kaimiņvalsts iedzīvotāju Igaunijas svinību budžets ir gandrīz 19 eiro, Latvijas simtgades tēriņi uz vienu iedzīvotāju ir mazāki – 16 eiro. Interesanti, ka daudz pieticīgāka ir Somijas simtgades svinēšana. Oficiālā informācija liecina, ka piecos gados ziemeļvalsts iztērēs 19 miljonus eiro. Tātad katrs Somijas iedzīvotājs svinībām atdos trīsarpus eiro – četras reizes mazāk nekā Latvijā.
Kultūras ministrija uzskata, ka šāds salīdzinājums nav korekts, - turīgajai Somijai vienkārši ir vairāk naudas valsts pamatfunkcijām.
