Lai gan pēdējās detaļas vēl apspriedīs un apstiprinās jūlija sākumā Varšavas samitā, jau tagad ir skaidrs, ka katrā no Baltijas valstīm atradīsies no 500 līdz 1000 karavīru.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsver, ka tas ir būtisks solis, lai garantētu visu alianses valstu aizsardzību.
Līdz ar aizsardzības ministru lēmumu izvietot katrā no Baltijas valstīm un Polijā papildu karaspēku ir izpildīts pēdējais no Velsas samita solījumiem. Tā otrdienas vakarā, uzrunājot žurnālistus, uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
“Mēs esam nolēmuši palielināt savu klātbūtni alianses austrumos. NATO izvietos četrus spēcīgus starptautiskus bataljonus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Un es esmu gandarīts, ka daudzi alianses locekļi šodien ir izteikuši gatavību piedalīties šajā procesā,” pauda Stoltenbergs.
“Tāpat mēs spersim konkrētus soļus, lai uzlabotu savas aizsardzības un atturēšanas spējas Melnās jūras reģionā. NATO nevēlas konfrontāciju ar Krieviju. Mēs vēlamies uzturēt ar Krieviju konstruktīvu dialogu. Tomēr mēs aizsargāsim alianses locekļus no jebkādiem draudiem,” sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Pagaidām vēl nav skaidrs, kuras alianses dalībvalsts karavīri pirmie ieradīsies Latvijā. Tam vajadzētu kļūt zināmam jūlija sākumā paredzētajā Varšavas samitā. Tomēr kuluāros tiek runāts, ka visticamāk, Latvijā varētu pārsvarā atrasties amerikāņu karaspēks.
Latvijai kā uzņemošai valstij šāda ārvalstu karspēka izvietošana nozīmē ne tikai lielāku drošību, bet arī nepieciešamību ieguldīt infrastruktūrā, Briselē sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība).
“Tā ir noliktavu sistēma, loģistika, izvietojums, kazarmas. Mēs paplašinām un izveidojam jaunus poligonus, kuros var apmācīt un pielietot mūsu jaunās spējas. Jo, lai viņus izmantotu, mums vajag paplašināt mūsu poligonus, kas šobrīd tiek ļoti aktīvi darīts. Tad mēs arī varēsim izbūvēt pilnībā infrastruktūru, kur var šaut ar dažādām lietām Ādažos,” sacīja Bergmanis.
Bergmanis arī atzina, ka pēc Varšavas samita Latvijai varētu nākties pārskatīt armijas attīstības plānus, lai varētu pilnā mērā izpildīt uzņemošās valsts funkcijas.
Būtiskus līdzekļus infrastruktūras attīstībā iegulda arī Amerikas Savienotās Valstis. Šogad vien Lielvārdes lidlaukā un Ādažu poligonā esot investēti ap 20 miljoniem eiro. Neoficiālā informācija liecina, ka ASV ieguldīs arī aptuveni 50 miljonus Austrumu robežas sakārtošanā.
Aizvadītā gada laikā Ziemeļatlantijas alianse ir būtiski atvieglojusi ātrās reaģēšanas spēku pārvietošanu starp dažādām alianses dalībvalstīm. Arī tam, pēc Stoltenberga vārdiem, vajadzētu būtiski uzlabot reaģēšanas spējas.
Iepriekš NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pavēstīja, ka NATO dalībvalstis vienosies par starptautisku bataljonu izvietošanu Baltijā un Polijā.
Galīgo lēmumu un apstiprinājumu NATO klātbūtnei Baltijā pieņems dalībvalstu vadītāji NATO samitā Polijas galvaspilsētā Varšavā, kas notiks jau 8. un 9. jūlijā.