Nākamā gada valsts budžetā mediju telpai kopumā tiks atvēlēts 1 miljonu eiro liels papildu finansējums, valdības slēgtajā sēdē, kurā tika vētītas budžeta prioritātes, vienojušies ministri. Lielākā daļa no šīs naudas – gandrīz 440 000 eiro – paredzēti Latvijas Radio.
Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), kuras vadītā ministrija ir atbildīga par mediju politiku, skaidroja - „kopumā mediju telpai aizies 1 miljons, kas sadalās trīs pozīcijās – atalgojums Latvijas Televīzijai, atalgojums Latvijas Radio, kā arī reģionālo televīziju programmas nodrošinājums”.
Saskaņā ar ministres teikto, sabiedriskajiem medijiem – Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio – paredzētais papildu finansējums atvēlēts tieši atalgojuma palielināšanai.
„Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome iesniedza pieteikumus, saistītus ar sabiedriskajiem medijiem, prioritārā secībā. Kā prioritāte bija pieteikts tieši atalgojums, un Ministru kabinets atbalstīja tieši atalgojuma palielināšanas pieteikumu,” norādīja ministre.
Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe pastāstīja, ka Ministru kabineta atvēlētā summa līdzvērtīga aptuveni pusei no tā, ko prasīja Latvijas Radio. Tomēr šis papildu piešķīrums ļaus risināt vissāpīgākos jautājumus.
„Mēs jau pagājušā gada pavasarī ļoti rūpīgi noauditējām Latvijas Radio darbinieku noslodzes un to atbilstību atalgojumam. Nupat esam saņēmuši arī nozares atalgojuma pētījumu, un tā aina ir tāda, ka praktiski visās amatu grupās mēs atpaliekam no nozares vidējiem rādītājiem,” sacīja Roķe.
“Ir grupas, kur mēs atpaliekam vairāk, ir, kur mazāk, bet principā mēs atpaliekam visur,” atzina Roķe.
Ja Saeima, skatot 2018. gada valsts budžetu, atbalstīs papildu piešķīrumus sabiedriskajiem medijiem, Latvijas Radio, iesaistot darbinieku arodbiedrību, izstrādās atalgojuma palielināšanas principus, kas balstīties uz darbinieku novērtējumu.
„Ja tiešām mums šo naudu piešķirs, mēs jau esam vienojušies ar arodbiedrību, ka mēs tad veidojam darba grupas ar struktūrvienību vadītājiem un citiem kompetentiem cilvēkiem, kur piedalās arī arodbiedrības pārstāvji, un lemjam jau pavisam konkrēti, kam, cik, izvērtējot gan noslodzi, gan kvalifikāciju, gan kompetenci,” stāstīja Roķe.
Šī gada sākumā Latvijas Radio darbinieku neapmierinātība ar atalgojuma jautājumu risināšanu nonāca tiktāl, ka izskanēja pat mudinājumi uz protesta akcijām. Darbinieku algas nav palielinātas kopš 2008. gada nogales, kad tās tika krasi samazinātas.
