Pēc viņas sacītā, valsts pārvaldes reforma ir būtiska, un tā ir jāīsteno, lai sakārtotu valsts pārvaldi – lai tā būtu efektīva un lai tajā strādājošo atalgojums būtu konkurētspējīgs, salīdzinot ar privāto sektoru.
Mūrniece norādīja, ka viņa Saeimā redz vēlmi īstenot šo reformu, kas gan līdz šim "vēl īsti nav iekustējusies". No premjera Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) puses redzama stingra apņemšanās šo reformu īstenot.
Taču no diskusijām redzams, ka ministri cenšas pasargāt konkrētas jomas, un "katrs velk deķīti uz savu pusi". Tādēļ valdībai pašai vēl vajag piestrādāt pie valsts pārvaldes reformas un jānāk klajā ar konkrētu piedāvājumu, teica Mūrniece.
"Saeimā ir konceptuāls atbalsts [valsts pārvaldes reformai]," piebilda Saeimas priekšsēdētāja.
Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis intervijā Latvijas Radio atzina, ka saistībā ar piedāvāto valsts pārvaldes reformu lielākās diskusijas gaidāmas par iecerēto štatu samazināšanu. "Tas, kas ir tas sāpīgākais, protams, izraisa lielākās diskusijas," piebilda Valsts kancelejas vadītājs.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien, 14. novembrī, atbalstīja Valsts kancelejas izstrādāto valsts pārvaldes reformu plānu, kurā paredzēts triju gadu laikā samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 6% jeb aptuveni 3500 cilvēkiem un reformēt mazās valsts iestādes.
Ministrijas sadarbībā ar Valsts kanceleju izvērtējumus par katrā resorā strādājošo skaita samazināšanu izstrādās līdz nākamā gada marta sākumam. Savukārt valdība par štatu samazināšanu varētu lemt jau jūnijā.
Pilnībā reformu plānots pabeigt 2020. gadā.
