Petīcijā norādīts, ka pirms 13 gadiem tika sākta likumprojekta "Muitas iestāžu ierēdņu ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas pensiju likums" saskaņošana. Neskatoties uz VID ģenerāldirektores pienākumu izpildītājas Daces Pelēkās 2016.gada novembra lūgumu Finanšu ministrijai virzīt Ministru kabinetam pārstrādāto likumprojekta versiju un ieviest to no 2018.gada, likumprojekts tā arī nav ticis pieņemts.
Ja likumprojekts no 2018.gada nestāsies spēkā, muitnieku arodbiedrības ir gatavas organizēt streiku, teikts petīcijā.
941 muitnieks un muitas policists ir parakstījuši petīciju, kurā lūdz turpināt izdienas pensiju likumprojekta virzīšanu un no 2018.gada valsts budžeta piešķirt šim mērķim 3,3 miljonus eiro, minēto naudas summu iekļaujot Finanšu ministrijas prioritārajos pasākumos.
Petīcijā teikts, ka VID muitas iestāžu darba specifika pēc sava rakstura ir ļoti līdzīga to Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonu darba videi, kurām normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības saņemt izdienas pensijas. Izdienas pensiju trūkums nopietni apgrūtināta profesionālu un pieredzējušu amatpersonu piesaistīšanu no citām iestādēm, kā arī ierobežo VID amatpersonu motivāciju palikt dienestā.
Jirgensons informēja, ka VID muitas iestāžu ierēdņiem, pildot valsts noteiktos uzdevumus, nepieciešama atbilstoša kompetence, kas ietver gan amatpersonas zināšanas un pieredzi, gan arī garīgās un fiziskās spējas. VID muitas iestāžu ierēdņu ar dienesta pakāpēm darba specifika ir saistīta ar darbu maiņās, nodrošinot muitas kontroles veikšanu uz valsts robežas 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, muitas fiziskās kontroles pasākumu organizēšanu, koordinēšanu, veikšanu un izpildes kontroli, operatīvo darbību veikšanu, noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, valsts noslēpuma apstrādi un glabāšanu, informācijas riska analīzi, iestādes iekšējās drošības pasākumu plānošanu un organizēšanu, šaujamieroču un speciālo līdzekļu lietošanu, transportlīdzekļu apturēšanu visā Latvijas teritorijā un procesuālo darbību veikšanu, kas ir saistīti ar fizisku noslodzi, paaugstinātu psihoemocionālo stresu, darbu nelabvēlīgos klimatiskajos, veselībai kaitīgos un bīstamos apstākļos.
Petīcija adresēta arī 12.Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) un VID ģenerāldirektorei Ilzei Cīrulei.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka saņemto petīciju nodevis izvērtēt Finanšu ministrijai un Labklājības ministrijai. Savukārt valdības ministri šo jautājumu vērtēs konceptuāli, pie risinājuma cerot nonākt mēneša vai divu laikā, sacīja premjers.
“Sistēma bija radīta cilvēkiem, kas ir apdraudējuma robežās, kuri riskē ar savu dzīvību, kuri ir pakļauti tādām lietām. Tāda ir izdienas pensijas jēga. Nenoliedzami, izdienas pensijas arī vienā otrā vietā tiek uztvertas kā papildus atalgojums, kuru saņemot, protams, ir drošības sajūta,” atzina premjers.
“Es šobrīd saprotu, ka gan objektīvi no muitniekiem ir prasības [pēc izdienas pensijām], gan arī no pašvaldības policijas. Tas jau burtiski prasās, gribam to, vai negribam, bet valdībai šo jautājumu skatīt jau konceptuāli. Nav jāskata tikai vienas muitas kontekstā – tie, kuri atraksta vēstuli, tie dabū. Tas ir kopējs jautājums, ko prasītos arī izanalizēt,” norādīja Kučinskis.
Viņš atgādināja, ka ir bijuši mēģinājumi konceptuāli risināt izdienas pensiju sistēmas problēmas, bet tas “nogrima ar visu koncepciju”, bet “tas jau nenozīmē, ka mēs varam izlikties, ka nekādu šādu problēmu nav un atlikt”.
“Jā, mana atbilde ir, ka Ministru kabinetam savs viedoklis jāpasaka konceptuāli, ko darīt, nevis atrauti,” uzsvēra premjers.
