Pēc viņa teiktā, Ropažu novadā esošais patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs «Mucenieki» līdz šim uzņēmis 367 patvēruma meklētājus, kas Latvijā ieradušies Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmā. Līdztekus centrā uzturas cilvēki, kuri patvaļīgi šķērso valsts robežu - tādu gadā ir ap 200.
ES bēgļu pārvietošanās programā uzņemtie patvēruma meklētāji pēc statusas iegūšanas tomēr izvēlas pamest Latviju. Tas skaidrojams ar daudz un dažādiem aspektiem, atzina Grūbe, norādot - lielākās problēmas rada valodas apguve, ko trīs mēnešos ir grūti izdarīt, kā arī dzīves vietas atrašana.
"Tas viss ir jārisina diezgan ātrāk tempā.
Tā kā lielākā daļa cilvēku ir ar ģimenēm un bērniem, tad bieži vien, saņemot šos pirmos pabalstus, viņi izvēlas tomēr doties pie kopienas citās valstīs, kas viņiem var palīdzīgu roku sniegt uzreiz," atzina Grūbe.
Pēc viņa teiktā, patvēruma meklētāji pēc statusa iegūšanas "Muceniekos" uzturas vidēji divas četras nedēļas. "Tas ir laiks formalitāšu nokārtošanai - tie paši dokumenti jāuztaisa, bankas konts jāatver, jāsakārto vēl šādas tādas lietas. Principā pēc mēneša cilvēki parasti atstāj "Muceniekus"," teica Grūbe.
Pašlaik "Muceniekos" uzturas 62 cilvēki. "Muceniekos" kopumā līdz šim ir uzturējušies ap 2500 patvēruma meklētāju. Starp "Muceniekos" nonākušajiem liela daļa ir no Sīrijas, Afganistānas, Irākas, bet pēdējā laikā arī Armēnijas, Azerbaidžānas, Tadžikistānas un Krievijas.
Centra vadītājs piebilda, ka vietējo iedzīvotāju attieksme pret patvēruma meklētājiem nav "tik krasi noraidoša, kā tas brīžiem tika pasniegts medijos".
