Vienai no palīdzības saņēmējām bijis tik daudz galvas traumu, ka pašai nojucis skaits. Viena no tām gūta, jo pašas māte atvedusi vardarbīgu vīrieti, ar ko likusi meitai dzīvot. Viņš meiteni triecis pret radiatoriem. Viņa joprojām ir nepilngadīga.
Katra no jaunajām māmiņām, kas dzīvo misijas “Pakāpieni” bēbīšu mājā, piedzīvojusi vardarbību. Visas meklējot mīlestību, agri kļuvušas par māmiņām.
Citas misijas mājas iemītnieces Anabellas meitiņai ir astoņas dienas. Zīdaiņa māmiņai pašai 16 gadi, bet bērniņa tētim 15.
“Es paliku stāvoklī, kad dzīvoju bērnunamā. Vienīgā iespēja bija atbraukt uz šejieni,” stāstīja Anabella.
Jaunā māmiņa ir apņēmības pilna cīnīties, lai viņas bērns nepiedzīvotu to, ko pati pieredzējusi.
“Bērnu, protams, pati gribu audzināt,” sacīja Anabella.
Viņa sapņo kļūt par veterinārārsti. Taču grūtniecības dēļ pagaidām izglītības iegūšana iekavēta, pabeigtas vien astoņas klases. Anabella grasās atsākt mācības tālmācībā.
Lai gan bērnunams nogādājis jauno māmiņu misijā “Pakāpieni”, kamēr nav atradies kāds, kas būtu gatavs paņemt aizbildnībā Anabellu ar visu bērnu, viņai nav drošības sajūtas. Nav zināms, vai bāriņtiesa viņai atļaus mazuli audzināt, jo nepilngadīgas māmiņas nevar būt savu bērnu aizbildnes.
“Tīri juridiski diemžēl ir iespējama situācija, kad bēbi aizsūta uz Kapseļu ielu [mazuļu bērnunamu Rīgā] un meiteni atpakaļ uz bērnunamu, no kura viņa ir nākusi; un ir divas meitenes dotajā brīdī, kurām aizbildņus dabūjam meklēt mēs,” stāstīja misijas “Pakāpieni” projektu vadītāja Zane Zorina.
“Es savu situāciju joprojām neesmu sapratusi, bet bāriņtiesa teica, ka bērnu neņems nost un domās, ko darīt tālāk, meklēs kaut kādus aizbildņus,” piebilda Anabella.
Līdz pilngadības sasniegšanai jaunā māmiņa drīkst palikt misijas “Pakāpieni” paspārnē. Taču tālākā nākotne pēc pilngadības sasniegšanas ir neskaidra. Lielākā daļa jauno māmiņu, kas nonāk misijas ''Pakāpieni'' bēbīšu mājā, nāk no bērnunamiem.
Ja jaunā māmiņa ir pilngadīga, tad visbiežāk bēbīšu mājā viņa drīkst palikt līdz zīdaiņa pusgada vecumam.
Misijas “Pakāpieni” darbinieces novērojušas - tas, ka jaunajām sievietēm nav tuvinieku un jārūpējas par zīdainīti, nereti nedod ne mazākās priekšrocības, lai pašvaldībā saņemtu atbalstu, piemēram, dzīvesvietas īrei. Ja bērnu atņem mātei un ieliek bērnunamā, viņa uzturēšana izmaksā aptuveni 1300 eiro mēnesī.
“Tas ir tas, par ko viņas satraucas, par šo dzīvesvietu, jo viņas saprot, ka, ja viņai nebūs kaut kas no tā, ko viņai pieprasīs valsts iestāde, sociālais darbinieks vai bāriņtiesa, viņa var palikt bez šī bērna, kaut gan reāli viņa negrib palikt bez šī bērna,” sacīja misijas “Pakāpieni” bēbīšu mājas audzinātāja Agnese Brēķe.
Misijā novērots, ka jauno sieviešu un viņu zīdaiņu liktenis atkarīgs no konkrētās pašvaldības politikas, kā arī konkrētu sociālo darbinieku intereses.
“Reizēm tās, kas cīnās, viņām pusceļā nolaižas rokas, jo viņas nesaņem vajadzīgo atbalstu finansiāli, varbūt emocionāli. Pieņemsim, ja viņa iet uz sociālo dienestu. Tad viņām nolaižas citreiz rokas, jo tas, ko viņām pieprasa, viņas vienkārši uz to brīdi nevar parādīt,” skaidroja Agnese Brēķe.
Zane Zorina stāstīja – katrā no jaunajām māmiņām var redzēt potenciālu izķepuroties. Taču, lai smagi cietušās sievietes to varētu, apkārtējiem ir jāiegulda milzīgs darbs.
“Bieži vien tur vajadzīga daudz lielāka komanda un daudz nopietnāks atbalsts, sākot ar medicīnisko, psihiatru un viss pārējais, un būtu vajadzīgs, lai nākotnē iesaistās pašvaldības ar nopietnākām atbalsta personām un ilgtermiņa atbalstu,” norādīja Zorina.
“Sabiedrībai tas viedoklis – grūtniece, nepilngadīga, viņa taču varēja tā darīt vai tā nedarīt, tā vietā, lai ieskatītos tajā cilvēkā un situācijā un mēģinātu palīdzēt,” piebilda Zorina.
Misija ''Pakāpieni'' ir nevalstiska organizācija, un šīm Latvijas māmiņām iespēju atsperties sniedz pārsvarā Skandināvijas ziedotāji. Palēnām sāk parādīties arī ziedojumi no Latvijas. Darbinieces, kas te strādā, secina – šādām atbalsta mājām būtu jābūt vairāk un tās jāveido valstij vai pašvaldībām.
