Ministrija: Lielbritānija aktīvāk ziņo Latvijai par nepilngadīgo valstspiederīgo ģimeņu lietām

Sākotnēji Lielbritānija bieži neinformēja Latviju par ģimeņu lietām, kurās iesaistīti nepilngadīgie Latvijas valstspiederīgie, taču, pateicoties ārlietu dienesta ciešajai sadarbībai ar britu iestādēm, pēdējos gados situācija ir būtiski uzlabojusies, pauž Ārlietu ministrijā (ĀM).

To ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Vienotība") norādījusi atbildē uz Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu par paveikto nepilngadīgo valstspiederīgo tiesību aizsardzībā Lielbritānijā. Tāpat skaidrota kārtība bērnu pārstāvēšanai tiesā.

Vēstulē Saeimas Pieprasījumu komisijai norādīts, ka saskaņā ar Saeimas 2016.gada pieņemto deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzību ĀM vērsa valstu, kurās ir vislielākā Latvijas valstspiederīgo kopiena, uzmanību uz jautājuma svarīgumu, norādot uz pienākumu informēt Latviju par mūsu valsts nepilngadīgo valstspiederīgo izņemšanu no ģimenes.

ĀM arī veikusi darbu, lai informētu Latvijas valsts piederīgos par ārvalstu tiesību normām un tradīcijām bērnu tiesību aizsardzības jomā, teikts vēstulē. Tāpat uzsvērts, ka ministrija Lielbritānijā atbalstījusi audžuģimeņu tīkla izveidi, aicinot tajā pieteikties diasporas pārstāvjus, lai nodrošinātu no ģimenēm izņemtajiem bērniem līdzšinējās kultūrvides saglabāšanu.

Ministrija norāda, ka sākotnēji Lielbritānija bieži neinformēja Latviju par lietām, kurās iesaistīti nepilngadīgie valstspiederīgie. Pateicoties ārlietu dienesta ciešajai sadarbībai ar britu iestādēm, pēdējos gados situācija ir būtiski uzlabojusies, pauž Kalniņa-Lukaševica.

Tāpat novērojams, ka arvien biežāk lietās tiek pieņemti lēmumi par bērnu, kuru vecāki nespēj nodrošināt pienācīgu aprūpi, nodošanu radinieku aprūpē Latvijā, skaidro ĀM.

Ministrijā arī norāda, ka aizbildnības lietās ar pārrobežu aspektu par saziņu ar ārvalstu iestādēm nepilngadīgo tiesību aizsardzībai atbildīga ir Tieslietu ministrija (TM), līdz ar to aktīvi piedalīties tiesas sēdē drīkst tikai TM vai attiecīgās bāriņtiesas pārstāvji. TM aizbildnības lietās sazinās ar attiecīgās ārvalsts iestādēm, tai skaitā sociālajiem dienestiem un tiesām, lai nodrošinātu bērna interešu aizsardzību, skaidro ĀM parlamentārā sekretāre.

Savukārt Latvijas vēstniecības pārstāvis drīkst piedalīties tiesas sēdē tikai novērotāja statusā, ja saņemta tiesas atļauja. Novērotāja statuss nozīmējot, ka viņam nav tiesībām paust savu viedokli, skaidro ĀM.

Kalniņa-Lukaševica pauž, ka maksimāli efektīvai nepilngadīgo tiesību aizsardzībai ir nepieciešama visu iesaistīto Latvijas iestāžu kopīga izpratne par katras iestādes veicamajiem pienākumiem. Viņa norāda, ka TM, iesaistot ĀM, Labklājības ministriju, Tiesībsarga biroju, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju, ir tapusi "Starpinstitucionālās sadarbības vienošanās par Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs".

Šī starpinstitucionālās sadarbības vienošanās tika parakstīta 14.decembrī un paredzēts, ka tā palīdzēs daudz efektīvāk risināt situācijas, kas skar Latvijas bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs.

Kā ziņots, Saeima 14.decembrī noraidīja opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (Zaļo un Zemnieku savienība), kurā politiķi pārmeta ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Vienotība") "izvairīšanos no pienākumu pildīšanas" nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo Lielbritānijā tiesību aizsardzībā. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti