Iespaids ir šausmīgs - norāda pašvaldību lietu ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība), bet Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītā veselības ministre Anda Čakša atzina, ka raidījumu nav spējusi noskatīties.
Ja ne redzējuši, tad lasījuši par raidījumā rādīto ir visi. Veselības ministre uzskata, ka daļa risinājuma ir sabiedrības rokās.
“Cik mēs esam gatavi šos bērnus ņemt ārā audžuģimenēs un vairāk pievērsties šiem bērniem? Man liekas, ka tā situācija, ka mēs esam tik maz un tik daudz bērnu ir institūcijās, tomēr ir nepieļaujama,” pauda Čakša.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzinīgi vērtē Labklājības ministrijas iesākto deinstitucionalizāciju. Raidījumu premjers vēl nav paguvis noskatīties.
Valsts prezidenta kanceleja jau pirms raidījuma vairākkārt norādījusi pašvaldību virzienā, ka bērnu ievietošana institūcijās ir tieša pašvaldības atbildība un pašvaldībām ir jāatbild par to, ja tajās nav audžuģimeņu un aizbildņu.
“Mēs redzam pašvaldības, kur neviens bērns nav bērnunamā, mēs redzam pašvaldības, kur audžuģimenes arī apkalpo citu pašvaldību teritorijās esošos bērnus, to var izdarīt. Tas jautājums ir izpratnē un gribēšanā,” uzsvēra Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.
“Un te būtu liels darba lauks vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, attiecīgi prasot pašvaldībai skaidrot,” norādīja Jaunzeme.
Premjers savukārt pauda gatavību mudināt uz sarunām ar pašvaldībām, “lai notiktu, lai tiktu sniegti paskaidrojumi, ja tā ir”.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards piekrīt, ka tādām institūcijām kā bērnunami ir jāpaliek pagātnē.
Vienlaikus viņš norāda, ka nevar visām pašvaldībām vienādi pieprasīt pildīt likuma prasības, jo puse no pašvaldībām pati neatbilst likuma par pašvaldībām prasībām, piemēram, iedzīvotāju skaita ziņā.
“Ir grūti prasīt no kādas pašvaldības, lai viņa organizē kādu audžuģimeni tikai tāpēc, ka būtu jāorganizē. Drīzāk jārunā par to, kā šīs funkcijas pašvaldības varētu pildīt sadarbības teritoriju ietvaros, jo tie rādītāji ir ļoti dažādi,” atzina Gerhards.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība uzsver – gadu desmitiem ir bijis nepietiekams atbalsts audžuģimenēm un aizbildņiem. Pašreizējais virziens ir pareizs, bet jārēķinās, ka institucionālā sistēma vēl kādu laiku pastāvēs.
“Protams, ka tā situācija nav atrisināma ne viena, ne divu gadu laikā, jo pasaules un citu valstu pieredze rāda, ka šīs sistēmas diemžēl paralēli eksistē vēl kādu laiku, kamēr izveidojas alternatīvā pakalpojumu sistēma,” sacīja Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.
Nevalstiskās organizācijas jau iepriekš ir norādījušas uz būtisku atšķirību pašvaldību attieksmē – vai bērni nonāk aprūpes iestādēs vai ģimenēs. Un, lai gan pašvaldības nereti sūdzas, ka trūkst audžuģimeņu, nevalstiskās organizācijas norāda, ka daudzas audžuģimenes gaida bērnus, bet ne visu pašvaldību bāriņtiesas gatavas atdot bērnus audžuģimenēm.
Jau ziņots, ka Kapseļu ielas bērnunamā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas „Aizliegtais paņēmiens” veica žurnālistikas eksperimentu un novēroja, ka mazuļi lielāko dienas daļu pavada krēslos vai manēžā, iekštelpās, kā arī daudzus citus pārkāpumus. Pašlaik par pārkāpumiem un vardarbību ierosināta disciplinārlieta un gatavo dokumentus abu vadītāju atstādināšanai.
