Ministri iebilst pret migrācijas normām viendzimuma ģimeņu apvienošanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Nākamgad plānots sākt darbu pie izmaiņām Imigrācijas likumā. Ministru kabineta komitejas sēdē Iekšlietu ministrija prezentēja ziņojums par iecerēm, kuras jauno likumu varētu papildināt. Ministri, uzklausot Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumu par imigrācijas politiku, nav atbalstījusi priekšlikumus paplašināt Latvijas iedzīvotāju tiesības uz ģimeņu apvienošanu ar trešo valstu pilsoņiem un radītu labvēlīgākus apstākļus viesstrādniekiem.  

Pašlaik pieaug to imigrantu skaits, kuri uz Latviju dodas darba dēļ, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieces Mairas Rozes ziņojums Ministru kabineta komitejā par imigrācijas politiku. Taču būtiski sarucis iebraukušo investoru skaits.

Lai sakārtotu migrācijas politiku, Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus. Ja piedāvāto akceptēs, tos iekļaus jaunajā Imigrācijas likumā. Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja, ka esot jābūt kontrolētai imigrācijas politikai un piedāvātajā ir vairāki stingrāki nosacījumi. Taču tik raiti ar to atbalstīšanu nesokas. Strīdus raisīja vairāki priekšlikumi.

Viendzimuma attiecību reģistrēšana netiek atzīta deviņās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā. Izstrādājot jauno Imigrācijas likumu, tiek rosināts paplašināt personu tiesības uz ģimenes apvienošanu, tādas piešķirot arī Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu un trešo valstu pilsoņu reģistrētajiem partneriem.

Pret šādu ieceri iebilst viendzimuma laulību pretinieks, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība), norādot, ka iecere ir pretrunā ar Latvijas Satversmi.

“Par šiem reģistrētajiem partneriem - Latvijas tiesību sistēma nepazīst šādu institūtu, un likumdevējs gan Satversmē, gan Civillikumā ir skaidri pateicis, kas ir un kas nav Latvijā, kādi ģimenes tiesību institūti. Un šeit nevajag pārkāpt likumdevēja pausto gribu,” uzsvēra Iesalnieks.

Cits strīda avots ir saistīts ar darba spēka piesaistīšanu no ārvalstīm. Iecerēti vairāki atvieglojumi darba devējiem, kuri vēlas nodarbināt viesstrādniekus.

Piemēram, viens no priekšlikumiem arī paredzēja atbrīvot darba devējus no nepieciešamības reģistrēt brīvu darbavietu, ja viņi vēlas nodarbināt ārzemnieku, kurš vismaz divus gadus bijis nodarbināts Latvijā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) komitejā norādīja uz, viņaprāt, bīstamu rosinājumu.

“Te ir diezgan bīstama pozīcija ierakstīta par šo valdības īpašo tiesību īpašā izņēmuma kārtā dot iespēju kādas profesijas pārstāvjiem, es pat teiktu, masveidā iebraukt Latvijā. Mēs zinām, cik spēcīgs ir šis lobijs un konkrēti, ja runājam par kravas automašīnu vadītājiem, tad šis lobijs jau mēģināja caur Ekonomikas ministriju to izvirzīt,” sacīja ministrs.  

“Atkarībā no tās politiskās varas, kas ir valdībā, tad pietiks ar vienu lēmumu, lai šeit kaut kādas viesstrādnieku grupas masveidā iepludinātu no ārvalstīm. Līdz ar to šādas riskantas normas nevajadzētu iekļaut,” sacīja Rasnačs.

Lielāka vienprātība valdīja, runājot par priekšlikumu ierobežot viltus studentu iebraukšanu Latvijā. Viens no priekšlikumiem paredz Imigrācijas likumā iekļaut iespēju anulēt uzturēšanās atļauju, ja students nesasniedz noteiktu progresu studijās. Piemēram, students studē vienā kursā vairākus gadus pēc kārtas.

Premjers jautāja, vai šāda iecere nebūs pretrunā ar vēlmi izglītību padarīt par vienu no Latvijas eksporta precēm. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) šādas bažas noraidīja.

“Šeit tiek tiešām nofiltrēta tā nosacītā studētāju plūsma, kuri dodas šurp nevis lai iegūtu izglītību, bet lai iegūtu kaut kādu legālu pamatu uzturēties, un ļoti liela daļa no šiem studentiem faktiski augstskolā nemaz īsti neparādās,” sacīja izglītības ministrs.

Izstrādāta arī virkne citu priekšlikumu, kurus politiķi atbalsta. Piemēram, iecerēts Imigrācijas likumu papildināt ar punktu, kurš uzturēšanās atļaujas gribētājiem liks mācīties valodu un apgūt ievadu par Latvijas vēsturi, kultūru. Mācīties vajadzētu par saviem līdzekļiem.

Konceptuālais ziņojums arī rosina precizēt investora ģimenes locekļu turpmākās uzturēšanās iespējas Latvijā investora nāves gadījumā. Šādos gadījumos, ja ģimenes locekļi jau kādu laika posmu pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, ir nodarbināti un/vai apmeklē izglītības iestādes, viņiem būtu lietderīgi saglabāt tiesības turpināt uzturēties Latvijā. Regulējums varētu palīdzēt atjaunot ārvalstnieku interesi par investīcijām tautsaimniecībā.

Premjers Māris Kučinskis sacījis, ka daudzi no šiem iebildumiem nav tik daudz juridiski, cik politiski. Tāpēc  par strīdīgajiem jautājumiem nolemts kompromisus meklēt kopā ar koalīcijas partneriem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti