Ministre skaidroja, ka veselības aprūpes jomā būtiski ir sakārtot slimnīcu tīklu. Lai to izdarītu, reģionāli tiek skatīts, cik daudz ir iedzīvotāju, kāda ir saslimstība, kā arī tas, uz cik ilgu laiku pacienti ar konkrētu diagnozi tiek stacionēti.
Karte ar pārmaiņām slimnīcu tīklā vēl neesot izveidota, bet publiski izskanējušās bažas balstītas Pasaules Bankas izvērtējumā.
“Tukša muca tālu skan. Mums šobrīd nav īsti satura runāt, ka kaut kas tiek speciāli darīts vienai vai otrai slimnīcai. Mēs veidojam kopējo vienoto karti, balstoties uz iedzīvotāju interesēm,” sacīja Čakša.
Tā kā Pasaules Bankas pētījumam no valsts puses nebija iedoti gana pietiekami skaitļi, tagad ministrija ir spiesta vairākas lietas pārrēķināt. “Vienlaikus ir labi iedota tendence, cik ir jābūt akūtām gultām, cik gultas nepieciešams hronisku pacientu ārstēšanai, cik manipulācijām jābūt uz vienu ārstu, lai tas būtu kvalitatīvi,” saka Čakša.
Attiecībā uz Alūksnes iedzīvotāju bažām par pārmaiņām vietējā slimnīcā, ministre atzina: “Ja manā pilsētā ņemtu nost slimnīcu, droši vien es arī meklētu kādu iebildumu. (..) Es saprotu bažas par to, vai piestās neatliekamā palīdzība, vai būs kur aizvest vecomāti, vai slimnīcā varēs palikt pa nakti. Bet neviens nepajautā, vai pakalpojums būs pietiekami kvalitatīvs – vai tas ārsts būs redzējis pietiekami daudz pacientu, lai varētu tur operēt.”
Jau ziņots, ka gandrīz 200 Alūksnes un tuvējo novadu iedzīvotāju ceturtdien, 3.novembrī, piketā pie Saeimas pieprasīja Alūksnē saglabāt veselības aprūpes pakalpojumus pašreizējā līmenī, jo viņus satrauc iespēja, ka slimnīcu varētu pārveidot par dienas stacionāru.
