Zema produktivitāte, neskaidri stratēģiskie iepirkumi, novēlota slimību diagnostika – tie ir tikai daži no Latvijas veselības aprūpes sistēmas vājajiem punktiem, ko iezīmējis PB pētījums. Ekspertu galaziņojumu asi kritizēja virkne konferencē klātesošo nozares pārstāvju, norādot uz nepietiekamu iedziļināšanos Latvijas situācijā.
Tikmēr veselības ministre sola ņemt vērā PB ieteikumus, pielāgojot tos vietējai specifikai un saglabājot medicīnas pakalpojumu pieejamību visu reģionu iedzīvotājiem.
Iesaka optimizēt slimnīcu tīklu
Ārzemju eksperti rekomendējuši izstrādāt vadlīnijas stratēģisko iepirkumu veikšanai, kā arī kritērijus, pēc kuriem vērtēt ārstniecības iestāžu piedāvāto pakalpojumu kvalitāti. Ievērojama pētījuma daļa veltīta slimnīcu tīkla optimizācijai.
Ārzemju ekspertu piedāvājums paredz piecu līmeņu medicīnas iestādes – no dienas aprūpes centriem, par kādiem varētu pārtapt arī atsevišķas reģionu slimnīcas, līdz pāris nacionālo ekselences centru izveidei.
Ekspertu vērtējumā, pareizi plānojot tīklu, virknē medicīnas jomu, piemēram, kardioloģijā un onkoloģijā, nacionālā līmenī pat veidotos speciālistu pārpalikums.
Iepriekšējais Pasaules Bankas ziņojuma variants izpelnījās asu nozares, īpaši slimnīcu vadītāju, kritiku, un tieši tas pats notika arī ar gala ziņojumu.
"Es jūs gribu apsveikt. Tas darbs ir gandrīz apmierinoša bakalaura darba līmenī. (..) Jūsu pētījumā puse no medicīnas – privātā medicīna – nebija ņemta vērā, un bez tās pētījums ir diezgan bezcerīgs," sacīja Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis.
Viens no PB ekspertiem, bijušais Horvātijas veselības ministrs Siniša Varga norāda – līdzīgas reformas, kā tagad rekomendētas Latvijā, Horvātijā nākušas ļoti smagi, bet – ar ievērojamiem rezultātiem.
"Kad es vēl strādāju slimnīcā, visa mana nodaļa tika pārvietota no vienas slimnīcas uz otru. Mēs bijām stingri pret, bet jau divas trīs nedēļas pēc pārvākšanās mēs sapratām, ka tas ir daudz labāk gan mums pašiem, gan mūsu pacientiem. Bet sākotnēji mēs bijām pret," sacīja Varga.
Norāda uz novēlotu diagnostiku
PB Stratēģiskās ietekmes izvērtēšanas fonda programmas menedžere Alaka Holla atzina, ka, izpētot atsevišķas diagnozes, piemēram, vēža un depresijas gadījumā, secināts, ka diagnostika ir novēlota vai nenotiek vispār.
"Tāpat arī iepazināmies ar datiem par pacientiem, kuriem gada laikā ir bijis konstatēts insults, jo vēlējāmies noskaidrot, cik daudz pacientu pēc tam ir bijuši vizītē pie ārsta 30, 60 un 90 dienu laikā. Atklājās, ka vairāk nekā 80% nav bijuši pie ārsta 30 dienu laikā pēc insulta. Protams, mums ir dati tikai par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, un var pieņemt, ka daļa pacientu varbūt bija pie ārsta par savu naudu.
Taču tas pats par sevi būtu atklājums, ja valsts nodrošina insulta pacienta uzturēšanos slimnīcā, taču ne šīs pēcpārbaudes," teica Holla.
Ņems vērā PB ieteikumus
Veselības ministre ir pārliecināta – lai arī galaziņojumā var atrast nepilnības, tajā paustie secinājumi ir vērā ņemami.
Pirmais darbs, ko ministrija darīs, būs stratēģiski svarīgo slimnīcu kartējums, lai saprastu, kur vispirms investēt.
Lielākās diskusijas arī līdz šim izsaucis tieši PB piedāvātais slimnīcu kartējums, kur atsevišķām slimnīcām piedāvā mainīt funkcijas.
Ministre arī norādīja – kā jau pētījumā minēts, jādomā ne tikai par slimnīcu gultām un ārstniecības iestādēm, bet gan par to, kas nepieciešams pacientam, lai viņam slimnīcā būtu pieejami nepieciešamie pakalpojumi.
"Otrs kā pilotprojekts iet visa onkoloģija un dzemdību palīdzība, skaidri nosakot kvalitātes kritērijus, kas ir nepieciešami šajās ārstniecības iestādēs, lai pacientus ārstētu," teica ministre.
Viņa uzsver – PB ieteikumi tiks pielāgoti vietējai specifikai, saglabājot medicīnas pakalpojumu pieejamību visu reģionu iedzīvotājiem.
Šobrīd kā lielākais drauds veicamajām reformām iezīmējas vasarā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas. Čakša iepriekš paudusi, ka paļaujas uz politisko atbalstu reformu īstenošanā.
