Kadagas ciemā trešdaļu teritorijas aizņem Ādažu poligons, bet nekustamā īpašuma nodokļa likmes kopš 2008. gada, kad spēkā stājās grozījumi likumā par nodokļa izmaiņām militārām būvēm, ir krietni sarucis. Pašvaldība aprēķinājusi, ka par šo periodu neiegūtie ieņēmumi ir 2,5 miljoni eiro, bet slogs uz pašvaldībai piederošo infrastruktūru tikai pieaug.
"Šobrīd Aizsardzības ministrija (AM) un NATO būtiski palielina militāro personu klātbūtni Ādažos, un mēs izjūtam slogu gan uz bērnudārzu, gan uz skolas bērniem, jo daļa militāro personu ir ģimenes cilvēki," saka Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība).
"Mēs izjūtam problēmas gan ar ceļu noslodzi, gan notekūdeņu daudzumu. Līdz ar to, manuprāt, ir pienācis laiks pēc būtības sakārtot attiecības starp valsti un pašvaldību," saka Sprindžuks.
Aktuālākais ir jautājums par kopīgo Kadagas bērnudārzu, kam esot daudz tehnoloģisku problēmu, kas būtu steidzami jārisina, bet kas juridiski ir AM īpašums. Ne mazāk svarīgs ir vietu trūkums skolā, kur mācās arī karavīru bērni. Lai iepazītos ar situāciju un meklētu risinājumus, šodien novada domē ieradās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kā arī Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji.
Pēc divu stundu garām sarunām, aizsardzības ministrs atzīst, ka kopsaucējs ir jāmeklē, vien bažas mācot, vai karavīru bērni nepaliks bez vietas dārziņā. "To nevar pieņemt, tiekoties ministram un pašvaldības vadītājam. Tas tomēr ir ekspertu līmenī. Tas ir sarežģīti. Tiem bērniem tomēr tur ir jāiet. Tas viss ir jāsakārto juridiskā plāksnē, un mēs uz to virzīsimies, jo, protams, Aizsardzības ministrijas funkcija nav uzturēt bērnudārzu," saka Bergmanis.
Tikšanās laikā apspriesta arī poligona paplašināšanās, kas iecerēta līdz 2024. gadam un kuru īstenojot pašvaldībai piederošais Iļķenes ceļš paliks slēgtajā zonā.
