Valsts meža dienestā lēš, ka aizvadītājā gadā, kad kopumā reģistrēti vairāk nekā 600 meža ugunsgrēki, trīs ceturtdaļas no tiem izraisījusi neuzmanīga rīcība ar uguni. Šogad reģistrēto meža ugunsgrēku skaits ir nedaudz mazāks nekā pērn, kas, visticamāk, skaidrojams ar vēlo pavasari un aizkavējušos vasaru, stāsta Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis:
"Laika apstākļi, ik pa brīdim lietus piebremzē mežu degšanu; pēdējās piecas dienas vispār ir bez neviena mežu ugunsgrēka. Lielākoties mežā ugusnsgrēki izceļas cilvēku neuzmanīgas rīcības dēļ - atpūtnieki, mežstrādnieki, makšķernieki, kas grib būt pie dabas."
Uzturoties mežos un purvos aizliegts :
- nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
- kurināt ugunskurus (izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas);
- atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
- dedzināt atkritumus;
- braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
- veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.
Līdz ar meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanos
Meža izstrādātājiem ir jāievēro prasība, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju. Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai, nepieciešamības gadījumā, meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekiem ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā, meža īpašnieka pienākums ir veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību.