Piemiņas brīdī klātesošos uzrunās mācītājs Guntis Kalme, Rīgas politiski represēto biedrības priekšsēdētājs Jānis Lapiņš, Okupācijas muzeja vēsturnieki Inese Dreimane un Rihards Pētersons. Viņš iepriekš Latvijas Radio stāstīja, ka Balto krustu kapulaukā vēlāk apglabāti arī Stopiņos un Ulbrokā atrastie čekas upuri – kopā apmēram 120 cilvēku.
„Šie krusti stāvēja apmēram līdz 1969.-1970.gadam,” stāsta Pētersons.
“Pēc tam šo kapulauku nolīdzināja, un sākās virsapbedījumi. Tā kā šie cilvēki patiesībā ir represēti divreiz. Pa priekšu viņus nogalina un pēc tam vēl šādā veidā iznīcina viņu piemiņu. Balto krustu kapulauks vēl ir nozīmīgs tāpēc, ka 1995.gadā Ilmārs Knaģis, pazīstams represēto vēstures pētnieks, atveda no gulaga nometnēm zemi, un tā ir ierakta urnā lielā baltā krusta pakājē. Līdz ar to šeit tiek pieminēta gan Baigā gada čekas upuru piemiņa, gan tā ir tāda simboliska piemiņas vieta visiem gulaga nometnēs bojāgājušajiem cilvēkiem,” saka vēsturnieks.
Kapulauks „Baltie krusti” ir piemiņas vieta, kurā guldīti 1940. līdz 1941.gada komunistiskā režīma upuri, kuru mirstīgās atliekas atrada pēc vācu karaspēka ienākšanas apraktus Centrālcietuma pagalmā.